Lai arī publiski pasākumi nenotiek, novadu pašvaldības atradušas veidu, kā radīt košus svētku akcentus vidē un arī dot iespēju cilvēkiem atpūsties brīvā dabā ģimenes lokā. Meklēt, kur Lieldienu zaķis atstājis olas, minēt mīklas, šūpoties, doties pārgājienos ar uzdevumiem, fotografēties un rādīt citiem savas svētku bildes iespējams visur – Nīcā, Rucavā, Grobiņā, Durbē, Aizputē, Priekulē, Pāvilostā un Vaiņodē.

Nīcas centrs tukšs uz kluss, visi svin mājās. Tomēr Lieldienu rītā gan nīcenieki čakli pastrādājuši – izgreznojuši Lieldienu koku pie kultūras nama. Zaros iekārtas olas no dažādiem materiāliem, spilgti krāsotas vai aplīmētas. Ornamenti darināti pat no gliemežvāciņiem un pupiņām. Tāds pats izgreznots koks priecē Rudes iedzīvotājus.

”Tā tam ir jābūt,” par skaisti izgreznoto Nīcu saka pāris, kuri gribēja, lai viņus dēvē vienkārši par vietējiem iedzīvotājiem. Viens gan esot no Sikšņiem, otrss no Bernātiem. ”Mēs esam no vienas mājsaimniecības divās saimniecībās,” smejas kundze. Abi atzīst, ka šogad svinēt var tikai ļoti prātīgi – katrs savā stūrītī, tikai mājās.

”Mēs jau no sešiem rītā sākām oliņas meklēt. Zaķītis bija sadējis ļoti daudz. Nevarēja panest, dabūjām ar ķerru iet pakaļ,” izstāsta kungs, un abi apņemas iet mežā vēlreiz olas meklēt.

Durbe Lieldienās aicina pastaigā pa pilskalnu un pa taku apkārt Gulbīšu dīķim. Šeit izrotāti gan soliņi un koki, gan pat uz žagaru čupas sēž krāsaini zaķīši. Bērni un pieaugušies priecīgi, ka svētkos ir tik daudz ko darīt – var ne tikai pastaigāties jaukā saulainā laikā. Ilona un Dmitrijs ar dēliem Artūru un Robertu mājās nokrāsojuši olas un situšies, kā jau Lieldienās klājas.

”Meklējām, kur izšūpoties, un atradām – Durbes pilskalnā brīnišķīgas šūpoles ir,” saka Ilona. Viņasprāt, svētku sajūtai vajadzīgs, lai visi būtu veseli, jo šobrīd tiešām tas ir aktuāli.

”Zaķis olas bija atstājis groziņā un visur bija atstājis,” par pastaigu sajūsmināts ir Roberts. Šogad Durbē esot ļoti jauki svētki, atzīmē ģimene.

”Pagājušajā gadā nekā šeit nebija, jo vispār neko nedrīkstēja darīt. Tagad arī izgājām burtu kāpnes, salīmējām mazās oliņas uz lielajām olām,” pastāsta Ilona.

Esterei garas ausis uz cepures – īsts zaķis. ”Jā, man patīk!” viņa priecājas par pastaigu. ”Ar svētku sajūtu bišķiņ savādāk ir. Izejot laukā, jau kļūst labāk,” saka viņas tētis Ivars. Protams, mājās arī svētki svinēti – olas meklētas. ”Mazliet palīmēsim uz oliņām skaistus dzīvnieciņus,” saka tētis, kamēr Estere jau ķērusies pie darba. ”Mums ļoti patika trepes, kur mēs ar meitiņu varējām vārdiņus paminēt.”

Durbenieki arī izmanto iespēju ziedot vecas mīkstās rotaļlietas kucēniem, kas uzturas dzīvnieku aizsardzības biedrībā ”Liberta”.

”Mēs atnesām mūsu zaķīti, kas ilgi stāvēja uz plaukta. Izdomājām atnest sunīšiem, viņiem būs noderīgāk. Mazliet bija žēl, bet mēs ar viņu vairs nespēlējāmies. Tad labāk lai sunīši spēlējas,” izstāsta Karlīna.

Viņas māmiņa Ramona un tētis Aleksandrs saka, ka ģimenes lokā Lieldienās esot jautri. ”Apgājām apkārt Gulbīšu dīķim, tur bija dažādas izdarības. Satikām Lieldienu zaķīti,” stāsta Ramona. ”Viņš bija paslēpis oliņas,” atklāj Esteres brālītis Aleks.

Grobiņā svētku svinētāji uz vietas nesēž, daudzi dodas Lieldienu ticējumu medībās ”Ripo pa Grobiņas novadu” un pilda norādītās vietās atrastos uzdevumus. Pie Robežnieku kultūras nama sastopam Ingu Ābeli ar ģimeni.

”Mēs ripojam pa Grobiņu, pa Grobiņas novada noteiktajām vietām. Vietas vairāk vai mazāk ir zināmas, un atrast var,” viņa saka. Sākotnēji domājuši braukt uz Kalētu Priedienu, bet beigās izlēmuši ”paņemt arī šo reisu”. Ceļojums esot labs veids, kā pavadīt Lieldienas. ”Domājam iziet visu cauri un tad no Bārtas uz Kalētiem un vēl Gramzdu klāt. Mājās zaķis bija atnācis, izripināja olas pa visām malām, kur leca, tur atstāja. Lai arī ir pandēmija un ierobežojumi, svētki jau nepazūd no tā,” uzsver Inga.

29Skatīt galeriju