Trešdien trešajos Ģerboņu svētkos Valsts prezidenta pilī piedalījās arī Aizputes un Vaiņodes novada pārstāvji. Nu arī šajās pašvaldībās domā par robežzīmju uzstādīšanu uz ceļiem.

“Bija vajadzīgas nelielas korekcijas, precizējumi,” Aizputes Novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis skaidro, kāpēc ģerbonis saņemts tikai tagad. Heraldikas komisijā tas tika apstiprināts jau 2010. gadā. Ģerboņa idejas autors ir vietējais mākslinieks Imants Ozols. Iepriekš viņš gan redakcijai uzsvēra: “Tikai nerakstiet, ka es esmu autors! Domē visi kolektīvi to apspriedām.” Novada ģerboņa pamatā ir Aizputes pilsētas ģerbonis, kam apkārt izveidota zelta apmale. Tā harmoniski sasaucas ar trim zelta zvaigznēm pilsētas ģerbonī.

“Tagad varēsim izmantot reprezentatīvos materiālos, domājam arī izvietot uz novada norādes zīmēm,” stāsta A. Šilis. Pārvaldes sniegs informāciju par to, kur robežzīmes nepieciešams izvietot. Taču izmaksas pagaidām vēl nav zināmas.

Savukārt Vaiņodes novads līdz savam ģerbonim nonācis pavisam nesen. “Mums visu laiku bija varianti. Viens bija Embūtes senleja un cepelīns gaisā,” pašvaldības vadītājs Visvaldis Jansons informē, ka nobalsošanā uzvarējusi cita ideja. Tajā redzams V burts, kas simbolizē divus centrus – Vaiņodi un Vībiņus, zaļā krāsa liecina par bagātīgajiem zemes un mežu resursiem, bet saule vēsta par cerību un attīstību. “Nedomājam atpalikt!” uzsver V. Jansons.

Ģerboņa idejas autors ir vaiņodnieks, Liepājas Simfoniskā orķestra obojists Mārtiņš Zālīte. “Viss ir viņa veidots, tikai saule pārveidota,” piebilst Vaiņodes Novada domes priekšsēdētājs.

Valsts prezidenta kancelejas foto

Ģerboni no Valsts prezidenta Andra Bērziņa (pa kreisi) rokām saņem Vaiņodes Novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons. Pasākumā piedalījās arī viņa vietnieks Zigmunds Mickus.