Stabiņos saliktas akmens emocijzīmes ar dažādām grimasēm un jūlija siltās gaismas pielietas apkaimes ainavas šovasar tapušas uzņēmēja un mākslas kolekcionāra Raivja Zabja rīkotajā mākslinieku rezidencē Liepājas tuvumā pie jūras. Divi mākslinieki, kas šobrīd dzīvo un strādā Krievijā, Sanktpēterburgā, ir “interesants tandēms”, kā viņus raksturoja R. Zabis. Semjons Motoļjaņecs ir laikmetīgās glezniecības pārstāvis, kam patīk iemēģināt roku tēlniecībā. Natālija Maļceva ir gleznotāja un grafiķe, kas veido gan klasiskus, gan abstraktus mākslas darbus.

“Es veidoju vienkāršas tematikas skulptūru no akmeņiem,” savu darba lauku ar akmeņos iegrebtām sejiņām izrādīja Semjons Motoļjaņecs. Viņš uzskata, ka smailiji ir samērā arhaiski, ja tos attīra no nozīmes, kādu šīs emocijzīmes ir ieguvušas pašlaik. “Es nolēmu tās no virtuālās telpas pārcelt uz reālo un paskatīties, cik lielā mērā mūsdienu pasaulē notiek emociju atsvešināšanās. Mēs visi esam redzējuši šīs emocijzīmes savos telefonos un citur, taču ne vienmēr saprotam, ko īsti tās nozīmē, un reizēm nevaram savstarpēji vienoties par to nosaukumu,” ideju atklāja mākslinieks.

Katra no desmit akmens galvām ir citāda, ar atšķirīgu emociju. “Pat parastajam smaidiņam ir kādas desmit gradācijas – ar zobiem, ar paceltām uzacīm, ar samiegtām acīm. It kā smieklīgi, bet tas kļūst par emocionālu mēģinājumu aptvert un izveidot emociju tabulu. Ir ļoti sarežģīti nodarboties ar emocijām, lai visi cilvēki tās uztvertu vienādi,” atzina Semjons. 

Semjons nāk no Baltkrievijas, no Brestas, bet jau 15 gadus dzīvo Sanktpēterburgā, tur studējis glezniecību, ar kuru arī pelna sev iztiku. Tur esot aktīvāka mākslas dzīve, viņam tur ir galerija, notiek izstādes. 

Natālija Maļceva uzgleznojusi gan vairākas etīdes dabā, gan trīs lielformāta gleznas, kas veido triptihu. “Raivis ļauj mums māksliniecisku brīvību. Tas arī ir galvenais, kāpēc mēs braucam šurp – iespēja darīt to, ko vēlamies. Tā ir reta iespēja,” stāstīja Natālija. Kad māksliniece uzgleznojusi pirmo darbiņu no dabas, R.  Zabis skatījies un teicis – nu, šī jau īsti nav mūsu jūra. “Atbildēju, ka plus 30 grādos arī jūra kļūst citāda. Tāds gadījums man bija arī Pēterburgā, kad atveidoju to impresionistiski rozā un oranžu. Visi teica, ka Pēterburgai taču jābūt pelēkai. Bet viss ir atkarīgs no apgaismojuma,” atzinās Natālija. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 20. augusta numurā.

#kvards-20180820-06#

17Skatīt galeriju