Nozīmīga darba cēliens šopavasar sācies Tāšu puses lauksaimniekam Ārim Ceriņam. Kaut gan spēka pietrūkstot, jo nesen pieredzēta sirds operācija, viņš, kamēr zeme nav atkususi, tomēr steidzot paveikt pirmos pavasara darbus. Rokas, pie darba pieradušas, negribot palikt dīkā. Atpūsties varēšot jūnijā, kad Bulduru dārzkopības tehnikums svinēs simtgadi un arī tāšeniekam būšot jāpiedalās tā kursa salidojumā, kam izlaidums bija pirms pussimts gadiem.

Skaists laiks strādāšanai bijis aizvadītajā svētdienā. Kaut arī vēl šur tur saglabājies sniegs, Ā.Ceriņš kokiem jau izgriezis liekos zarus, kaļķojis ābeles un bumbieres. “Ja to neizdara laikus, kokiem saplaisā miza un veidojas brūces, kur ieperināties kaitēkļiem,” pastāstīja pieredzējušais dārzu kopējs. Apskatot, vai dārzā postījumus nav nodarījuši dzīvnieki, viņš secinājis, ka zaķi šajā samērā maigajā ziemā nekādus dižos nedarbus sastrādājuši neesot. Kārākas uz augļu kociņu sulīgajiem pumpuriem bijušas stirnas. Savukārt peles apskādējušas augļu kociņu mizu netālu no zemes. Dārzu saimniekiem brūces vajagot atrast un nosmērēt ar potējamo vasku. Tas jāpaveic, kamēr miziņa neesot iekaltusi.

Tāšu dārzkopis pamācīja, kā, izmantojot jau martā grieztus spraudenīšus, vienā sezonā iegūt kvalitatīvus ogulāju dēstus dārza stādījumu paplašināšanai. Agrā pavasarī upenēm, jāņogām un ērkšķogām zarus nogriež, sagarina spraudeņos un sastāda kastītēs, kas piepildītas ar trūdvielām bagātu augsni. Siltumā un labā apgaismojumā novietoti, tie drīz vien saplaukst un sāk strauji attīstīties. Kad atkūst zeme un sākas stādīšanas laiks, spraudeņi jau ir lieliski apsakņojušies un tos var pārvietot dobē. “Rezultātā ir ievērojami pagarinājies veģetācijas laiks, un vasaras gaitā stādi sakuplo tādā apjomā, ka nākamajā pavasarī tos jau var bez raizēm pārstādīt dārzā,” teica tāšenieks.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Izgriežot augļu kokiem vecos zarus un sakārtojot koku vainagus, Āris Ceriņš ir uzsācis savu piecdesmito dārzkopja pavasari.