Dziedot latviešiem tuvas dziesmas, kavējoties atmiņās un pārrunājot latvietības saglabāšanas iespējas, sestdien Būtiņģē pulcējās Lietuvā dzīvojošie latvieši. Turpat bija arī vairāki Liepājas rajona mākslinieciskie kolektīvi, jo ar Būtiņģes svētku organizētāju – Klaipēdas apriņķa latviešu asociāciju “Atpūta” – Liepājas Rajona Kultūras nodaļu saista jau ilggadēja sadarbība.

Svētki sākās ar dievkalpojumu Būtiņģes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, un tajā svētku dalībniekus uzrunāja Rucavas evaņģēliski luteriskās draudzes prāvests Ainars Jaunskalže. Interesanti, ka tieši šis dievnams tiek uzskatīts par latvietības simbolu, jo šajā baznīcā latvieši gāja arī pirms tam, kad pagājušā gadsimta 20.gados Latvija šo teritoriju atdeva Lietuvai apmaiņā pret zemesgabaliem Zemgalē, un latvieši šajā baznīcā pulcējas vēl šobaltdien.

“Klaipēdas apriņķa latviešu asociācijas “Atpūta” vadītājs Gotfrīds Tapiņš ir izvirzījis mērķi pulcināt kopā pierobežas tautiešus, lai tie atcerētos un stiprinātu savas tautas saknes. Būtiņģes svētki ir viens no pasākumiem, lai šo mērķi īstenotu, un esmu pārliecināta, ka Tapiņa kungam tas patiesi izdodas,” sacīja Liepājas rajona Kultūras nodaļas vadītāja Ilga Skābarde. Viņa ieradās uz šiem svētkiem, lai pati redzētu, cik aktīvi ir pārrobežas tautieši. “Ja šeit var sabraukt latvieši pat no Akmenes un Jonišķes, tas nozīmē, ka šī sanākšana viņiem ir svarīga. Tad arī mēs redzam jēgu braukt pie viņiem ar saviem mākslinieciskajiem kolektīviem,” piebilda I.Skābarde.

Pēc dievkalpojuma līdzās baznīcai tika iedegts svētku ugunskurs un saklāti galdi, kuru saturs bija patiešām bagātīgs. Savukārt ar muzikālām izklaidēm svinētājus priecēja Priekules pūtēju orķestris, Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis Zentas Bērtiņas vadībā, Liepājas folkloras kopa “Vēlava” u.c. Ļoti lielu atsaucību izpelnījās tādas latviešiem pazīstamas dziesmas kā “Pie dzintara jūras” u.c. Bez tam uz šiem svētkiem bija ieradusies latviešu ģimene no Vācijas, kuru dzimtas saknes ir Būtiņģē.

“Latvieši var sapulcēties kopā un labi justies ne tikai pie Daugavas, bet arī pie Sventājas upes,” iepriecināts par paša organizētajiem Būtiņģes svētkiem ir Klaipēdas apriņķa latviešu asociācijas “Atpūta” vadītājs G.Tapiņš.

Būtiņģes svētki nav vienīgais pasākums, ko organizē latviešu asociācija “Atpūta”. Tā bija saņēmusi Eiropas Savienības finansējumu latviešu radioraidījumu veidošanai, kas reizi mēnesī izskanēja Klaipēdas radio ēterā. Vēl šogad septembrī jau trešo reizi Klaipēdā notiks Baltu vienības diena, kurā piedalīsies gan latviešu, gan lietuviešu, gan vācu mākslinieciskie kolektīvi un kura sāksies ar oficiālu pieņemšanu pie Klaipēdas mēra Rimanta Taraškēviča. “Mēs it kā esam dažādas tautas, taču visi esam balti, jo mūs taču vieno Baltijas jūra. Un šī vienotība ir jāstiprina,” uzskata G.Tapiņš. Taču visiem šiem pasākumiem ir nepieciešams finansiāls segums. Un G.Tapiņš norāda, ka līdz šim latviešu kopāsanākšanas sponsorējuši lietuvieši, bet viņš būtu ļoti iepriecināts, ja kādu artavu pārrobežas tautiešu latvietības stiprināšanai sniegtu arī Latvijas uzņēmēji.