Šonedēļ Tebras upē ielaida pusotra tūkstoša taimiņu mazuļu. Sakas novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar zivju audzētavu “Pelči” par 1500 šādu zivju mazuļu iegādi. Kā teica Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, šai akcijai nosacīti varētu dot nosaukumu “No dabas  – dabai”, jo zivju krājumu bagātināšanu īsteno par līdzekļiem, ko pašvaldībai ienes dabas resursu izmantošana. Turpmāk tā tikšot darīts katru vasaru, jo deputāti uzskatot, ka no dabas nevar tikai ņemt. Saimniekiem, kas domājot par rītdienu, tai kaut kas jādod arī pretī.

Mazuļu brīvlaišana piesaista skatītājus

Rīta rasa vēl mirdzēja zālē, kad Tebras krastā Sakas novada  pašvaldības darbinieks Aivars Alnis satikās ar zivju audzētavas “Pelči” galveno zivkopi Valdi Plaudi un viņa kolēģi. Lai parādītu, kur  upē ir piemērotākās vietas zivju mazuļu ielaišanai, novadā bija ieradies arī Liepājas iekšējo ūdeņu kontroles sektora vadītājs Ģirts Liepiņš. Pēc īsas domu apmaiņas, viņi nolēma, ka šoreiz to darīs Plieču braslā pie Akmeņkalnu mājām. Sakas novads tur atrodas tikai Tebras labajā krastā, bet kreisais iekļaujas Lažas pagastā.
Pavērot, kā notiek taimiņu brīvlaišana, pulciņā bija iznākuši arī  nomaļās lauku sētas iemītnieki ar saimnieku Tālivaldi Šteinbergu priekšgalā, kas pastāstīja, ka ar lauksaimniecību vairs nenodarbojoties, bet strādājot meža darbos un, ja atliekot kāds brīvāks brīdis, pamakšķerējot arī zivis. Šobrīd tās gan lāgā neķeroties, jo ūdens līmenis upē kļuvis ļoti zems. Ģirts Liepiņš gan zināja sacīt, ka šajā Tebras līkumā pie laipu tiltiņa vairākkārt manīti arī maluzvejnieki, taču vietējie iedzīvotāji par tādiem neko nebija dzirdējuši.

Par dzimto vietu kļūst Plieču brasls

 Tā vai citādāk, bet mazie taimiņi par savu dzimto vietu varēs uzskatīt tieši Plieču braslu. Valdis Plaudis vispirms deva iespēju ar ūdeni pildītajos polietilēna maisos atvestajiem zivju mazuļiem aklimatizēties, bet tad, kad tas bija noticis un ūdens temperatūra upē un maisos kļuva līdzīga, viņš tos atvēra un ļāva taimiņiem uzsākt patstāvīgu dzīves ceļu. Šķita, ka pēc brīvlaišanas mazās zivtiņas tūlīt  sev līdzi aizraus straume, taču tā vis nenotika, jo tikai divus gramus smagie taimiņi izrādīja lielu izveicību un sparīgi pretojās ūdens plūsmai.
“Pelču” galvenais zivkopis teica, ka tagad lašu radinieki pamazām dosies pa upi uz leju un pavasarī, kad sāksies pali, sasniegšot jūru. Tur atkarībā no laika apstākļiem tie pavadīšot no 3 līdz 5 gadiem, bet pēc tam atgriezīšoties vietā, kur šodien izlaisti, lai nārstotu. “Neviens nevar pateikt, kā zivis atrod atpakaļceļu, kādi instinkti viņus vada,” teica Ģirts Liepiņš un pastāstīja, ka atšķirībā no lašiem, kas ir Atlantijas okeāna iemītnieki, taimiņi apdzīvojot Baltijas jūras piekrastes ūdeņus. Tiem nav nepieciešami tādi plašumi un dziļumi, lai nārstotu. Tādēļ šīs zivis pa upi uznākot krietni augstāk.

 Stafete ir pārņemta

 Zivju krājumu sargs pauda gandarījumu, ka pēc daudzu gadu  pārtraukuma Tebrā atkal ielaisti taimiņu mazuļi. Kādreiz ar zivju krājumu bagātināšanu nodarbojās zvejnieku saimniecība “Kursa”, taču kur tas laiks, kopš tā vairs nenotiek. Tagad stafeti pārņēmusi novada pašvaldība, kas sadarbojas ar zivju audzētavu “Pelči”.  Protams, Sakas novadam šim mērķim ir nepieciešams finansējums. Viens taimiņu mazulis maksā 12 santīmus.
 Savukārt Valdis Plaudis palepojās, ka šis gads zivju audzētājiem iegadījies reti veiksmīgs, jo mazuļi strauji auguši un pieņēmušies svarā. Vissarežģītākais esot bijis to inkubācijas periods, kas ilgstot no rudens līdz pavasarim, gandrīz pusgadu. Pēc tam viss jau risinoties straujāk. Tāpēc jau vasaras vidū taimiņu mazuļi izlaisti vairākās vietās Ventā, kā arī tās pietekupītēs Šervelē, Kojā un citās. Visas nārsta vietas jau avīzē nemaz nedrīkst atklāt, jo tad par tām uzzinās taimiņu lomu tīkotāji.
Galvenais zivkopis uzaicināja paciemoties “Pelčos”, un mēs šo ielūgumu pieņēmām. Tagad vairs mūsu valsts  zivju audzētavām nedraud prihvatizācija, jo valsts uzņēmusies rūpes par šīm saimniecībām. “Ja tās nonāktu privātās rokās, zivju audzēšana apsīktu, jo tas ir ļoti darbietilpīgs un dārgs process,” sacīja Valdis Plaudis un piebilda, ka visas Latvijas zivaudzētavas galvenokārt izvietotas gar Daugavu, tāpēc “Pelči” esot Kurzemē  vienīgā. Tomēr darbības apjomu ziņā to varot uzskatīt par vienu no vērienīgākajām.