Jau februārī prognozējām, ka vismaz pusei rajona pašvaldību neizdosies izpildīt likumu un līdz šī gada beigām apstiprināt savu teritoriju plānojumus, lai gan līdz 2007.gada 1.janvārim spēkā esošam dokumentam, kas dzīvē izskatās pēc pabiezas grāmatas, jābūt katrā pagastā, pilsētā un novadā. “Sabiedrisks nosodījums,” uz jautājumu, kas draud tiem, kas plānus vēl nav paguvuši izstrādāt, atbild Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas amatpersonas.

Ministrijas Teritorijas plānojumu uzraudzības nodaļas vadītāja Ilze Aigare stāsta, ka likumā patiešām teikts, ka līdz 1.janvārim apstiprinātam plānam jābūt visām pašvaldībām, turklāt kamēr nav nekādu grozījumu, visas pašvaldības, kam jaunnedēļ šāda dokumenta nebūs, skaitīsies likuma pārkāpējas, kurās faktiski vajadzētu atbrīvot no darba pašvaldības vadītāju vai visu deputātu sastāvu, kas juridiski ir atbildīgi par plāna izstrādi. Taču ierēdne sola, ka tik tālu neaiziešot. Jau sagatavoti likuma grozījumi, ko, iespējams, jau šodien vai vēlākais 8.janvārī pieņems Ministru kabinets. Tajos būs paredzēts pagarināt galējo termiņu plānu izstrādei. “Mēs piedāvājam noteikt kā pēdējo termiņu 2007.gada 31.decembri un arī Būvniecības likumā ierakstīt, ka pēc 2008.gada 1.janvāra teritorijās bez plānojuma būvēt vairs nedrīkstēs, taču par to visu vēl jālemj valdībai,” saka I.Aigare. Viņa norāda, ka, lai gan plānojumu izstrādes beigu termiņš tiek regulāri pārcelts jau no 1997.gada, nebūtu pieļaujams vēl ilgāk vilkt šo procesu garumā. Taču šoreiz par labu ir dažādi objektīvi apstākļi. “Principā šobrīd plānojumi ir gatavi aptuveni pusei pašvaldību un pārējie ir tapšanas procesā. Daudziem plāni būs apstiprināmi februārī, martā,” saka I.Aigare. Taču, tā kā valstī trūkst plānotāju un ir pašvaldības, kas, cenšoties ievērot likumā prasīto, plānu izstrādājušas pa roku galam, nereti ministrijā tiek atrastas kļūdas, kuru labošanai arī nepieciešams laiks. “Procedūra tomēr ir atrunāta likumā un tā ir tik gara, cik ir,” skaidro ministrijas pārstāve. Viņa norāda, ka tad, kad būs apstiprināti likuma grozījumi, pašvaldības, kas darbu sākušas, varēs mierīgu sirdi to pabeigt un neuztraukties.

“Jāteic, ka pirmo reizi par plāniem sāka runāt pirms vairāk nekā desmit gadiem, taču tikai tagad daudzi sapratuši to nozīmi un gluži kā studenti pēdējā brīdī ķērušies klāt,” smejas I.Aigare. Taču viņa norāda, ka starp tiem, kas godīgi cenšas ievērot visu pušu viedokļus, ir arī pašvaldības, kas plānošanu veic pa roku galam, formāli, neizprotot, ka šis nav tikai fiktīvs dokuments. “Jābūt vismaz idejai un redzējumam, virzieniem, kas attīstāmi,” saka I.Aigare. Viņa norāda, ka steigā arī dažam kāda kļūda radusies, taču visbiežāk labojami ir tieši tie plāni, kas tapuši tāpēc, ka likums prasa. “Ir tādi, kas liek lietā dotāciju un cenšas strādāt korekti, bet ir arī tādi, kas mūžam meklē vainīgo un paši līdz pēdējam brīdim grib no atbildības izvairīties,” saka I.Aigare.

Viņa prognozē, ka pēc tam, kad tiešām tiks apstiprināts plānu galējais termiņš, būvniecība teritorijās bez apstiprinātiem plāniem arī vairs netiks pieļauta un tad sāksies sūdzības pret pašvaldībām, reāli tiesu darbi un sabiedrības neapmierinātība. “Tagad daudzi sabiedriskās apspriešanas apmeklē kūtri, bet tad viņi būs neapmierināti,” domā I.Aigare. Lai gan viņa spriež, ka pēdējo gadu laikā situācija daudzviet kardināli mainījusies un sabiedrības interese par pašvaldību darbu ir pieaugusi. “Ir pašvaldības, kur sabiedriskajās apspriešanās ienāk ap 300 pamatotu ierosinājumu, kurus nemaz nevar neņemt vērā, kas ir korekti sagatavoti ar pašu īpašnieku vai pieaicinātu juristu spēkiem,” stāsta I.Aigare. Viņa nenoliedz, ka pašvaldībām dažbrīd grūti saplānot savu nākotni 12 gadus uz priekšu, tomēr uzsver, ka bez šāda plāna nav arī reāla nākotnes redzējuma, bez kura tomēr arī vairs iztikt nevar.

Jāatgādina, ka pašvaldības administratīvās teritorijas plānojums ir dokuments, kurā parādīta teritorijas pašreizējā izmantošana, noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un izmantošanas aprobežojumi ar ilgtermiņa perspektīvu uz divpadsmit gadiem. Gatavs plānojums izskatās pēc palielākas grāmatas, kurai pievienots diezgan plašs kartogrāfiskais materiāls. To, kam šajā dokumentu krājumā jābūt, regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.883, kas izdoti saskaņā ar “Teritorijas plānošanas likumu”. Tajos teikts, ka plānā nosaka arī izmantošanas un apbūves noteikumus, kas vēlāk būs ļoti nozīmīga sadaļa katram, kas vēlēsies pašvaldības teritorijā ko būvēt vai labiekārtot. Vēl viena plānojuma sadaļa ir arī pilsētu un ciemu robežas, kā arī teritorijas apdzīvojuma struktūras attīstība. Lai visu to noteiktu, jāņem vērā visdažādākie faktori, sākot no teritorijas pašreizējās izmantošanas un beidzot ar inženierkomunikāciju un transporta teritorijas, maģistrālajiem tīkliem, trokšņu zonām, kā arī vēl ļoti daudziem faktoriem.

Plāna izstrāde ir samērā sarežģīta, jo vispirms jācenšas savākt pēc iespējas pilnīgāku informāciju, kas palīdzētu radīt priekšstatu par pašvaldības teritoriju, tāpēc no dažādām institūcijām jāsaņem neskaitāmi dokumenti. Ja pašvaldībā uz vietas nav pietiekami zinoša cilvēka, jāpiesaista plānotājs no malas. Plāna izstrādei atvēlēts pusotrs gads, taču speciālisti stāsta, ka šajā termiņā iekļauties nav viegli, turklāt itin objektīvu iemeslu dēļ.

Uzziņai
Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas datiem spēkā esoši teritoriju plānojumi Liepājas rajonā šobrīd ir
Aizputes pilsētai,
Grobiņas pilsētai,
Bunkas pagastam,
Cīravas pagastam,
Dunalkas pagastam,
Grobiņas pagastam,
Kalvenes pagastam,
Medzes pagastam,
Vecpils pagastam,
Durbes novadam.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”