Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 23. septembris

+16°C
Vējš: ZA 3.2 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Vanda, Veneranda, Venija

Testi Sakā izdevušies  (1)

Atslēgvārdi mana jūra | pāvilosta

Foto: Egons Zīverts

Vides izglītības fonda kampaņas "Mana jūra" ekspedīcijas dalībnieki Pāvilostā, liekot bonas Sakas upē, izmēģinājuši jaunu monitoringa metodi. Tā ļaus noskaidrot, cik plastmasas atkritumu jūrā ieskalo upes.

Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme stāsta, ka sadarbībā ar kolēģiem Zviedrijā, Somijā un Igaunijā tiek pētīti plastmasas atkritumu ceļi – kā tie nonāk pludmalēs. Jaunu monitoringa metodi ar bonu un tīklu likšanu upēs izstrādājuši zinātnieki no Somijas un Zviedrijas, pašlaik notiek tās testēšana. Projekts ir ilgtermiņa, darbs nopietni turpināsies rudenī un pavasarī citās Latvijas upēs.

"Priekš testa viss izdevās labi," par darbu Pāvilostā saka J. Ulme. "Secinājām, ka bonām ir pareizie linuma izmēri, zivis tajos neķeras, jo acs ir maza, zivs atsitas. Guvām arī vērtīgu mācību, skatoties, kā straume nospriego bonas. Sakā ir lēna straume, kā jau daudzās Latvijas upēs, tā ieplūst perpendikulāri jūrā. Ja ir pretvējš no jūras, tas ir stiprāks par straumi un aizpūš bonas pretējā izliekumā. Meklēsim iespējas izmantot atsvarus, mainīt linumu, lai tas mitrumā nestieptos."

Liels plastmasas piesārņojums Sakā nav ticis novērots. "Pāris peldošu gabalu bija, bet pārsvarā ir organiskie atkritumi – zari, lapas. Sakas augštecē nav apdzīvotu vietu. Atkritumu ienesumi upē nāk no makšķerniekiem un atpūtniekiem. Rudeņos un pavasaros to ir vairāk," stāsta J. Ulme.

Vides speciālists atzīst, ka esot gatavs turpmākajam monitoringam rudenī, kad bonas liks upēs, kuru augštecēs ir apdzīvotas vietas, piemēram, Pēterupē Saulkrastos un Lielupes ietekā pie Jūrmalas. 

Ekspedīcijas "Mana jūra" pludmales atkritumu monitoringa rezultāti Liepājā, Grobiņas un Pāvilostas novadā nav bijuši iepriecinoši. Liepājas pludmalēs centrā un Karostā turpinās tendence palielināties atkritumu skaitam. Pirmo gadu tika vērtēta pludmale Šķēdē, kur konstatētas 154 atkritumu vienības 100 metros. Šis rādītājs ir zemāks nekā vidēji Latvijā. Salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem gadiem, Pāvilostas novadā situācija ir uzlabojusies. Pāvilostas monitoringa laukumā tika atrastas 110 atkritumu vienības, bet Ziemupē – 32. Iepriekš vidēji bija 166,5.

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!