Pie unikāliem
tautastērpiem ir tikusi Priekules pilsēta un Virgas pagasts. Šonedēļ
prezentācijā klātesošajiem abus tērpus parādīja projekta īstenotāja Daina Egle,
kā arī pašvaldības vadītāja Vija Jablonska.

Priekules sporta halles
aerobikas zālē ceturtdien pulcējās novadnieki un viesi, lai aplūkotu
jaunizveidotos tautastērpus. Pašvaldības vadītāja V. Jablonska, kas pirms
pasākuma uz domes sēdi devās, ģērbusies tautastērpā, priecājas par dzimtās
puses dzīvo vēsturi. “Bija mazliet problēmas saģērbties un iejusties tajā
tērpā, taču es sajutos tiešām pagodināta. Tīri garīgi jutos, ka esmu
nozīmīgāka.”

Sava personīgā tautastērpa
V. Jablonskai gan neesot. Taču valsts svētkos vai kādā svinīgākā brīdī
domes vadītāju varēs ieraudzīt novada greznajā ietērpā. Ikdienā tas glabāsies
Priekules Tūrisma informācijas centrā. “Jebkurš, kurš atbrauks – bijušais
priekulnieks, jau esošais novadnieks vai arī kāds viesis – varēs uzvilkt šo te
tērpu. Nav domāts ielikt tikai skapī,” nosaka V. Jablonska. “Tā
būs dzīvā vēsture.”

Ar galarezultātu kopumā Kurzemes
Tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete ir apmierināta.
“Nav viegli pieskaņot senajām tradīcijām. Centāmies veidot pēc iespējas
labāku atdarinājumu, nevis parastu kopiju.” Sarunām par tautastērpu
izveidi L. M. Ģibiete pievienojās, kad mākslinieki jau bija teju
nonākuši pie galarezultāta. “Ir dažas lietas, ko nāksies vēl precizēt, pieslīpēt.
Par autentiskumu runājot, protams, ka vienmēr var vēlēties lietas paveikt vēl
labāk. Tas ir spēcīgs dzinulis, kas mūs dzen uz priekšu.”

No abiem
tautastērpiem par pārliecinošāku L. M. Ģibiete uzskata Virgas
pagastam veidoto: “Tajā ir lielāka skaidrības izjūta. Piesaista ar savu
greznību, bet tur ir daudz zemūdens akmeņu – par vainagu, par lentām, par
izpildījumu. Katrs meistars var paveikt darbu savādāk, kas ir normāli.
Sarežģītākais ir noturēties robežās, kur vēl varam to saukt par tautastērpu.”

Projektu par Priekules pilsētas
un Virgas pagasta tautastērpu veidošanu rakstīja novada tūrisma organizatore
Daiga Egle, kas pasākuma laikā arī bija uzvilkusi vienu no tautastērpiem.
Kopumā projekta izmaksas veidoja 3962 eiro jeb 2775 latus. Par Eiropas
Savienības fonda Lauku attīstības programmas līdzekļiem abiem tērpiem tika
nodrošināts pilns komplekts, stāsta D. Egle.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 1. februāra numurā.

#kvards-20140201-06#