Administratīvā rajona tiesa apmierinājusi biedrības “Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai” pieteikumu un atzinusi par prettiesiskiem Sakas Novada domes lēmumus, ar kuriem tika apstiprināts zemes sadalīšanas projekts īpašumam Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā un atteikšanās no pirmpirkuma tiesībām uz atdalīto zemes gabalu, informē Latvijas Zemes draugu padomes locekle Guna Grimsta.

“Latvijas piekrastes pašvaldībās, kurās nav spēkā esošu teritorijas plānojumu, ir izveidojusies prakse zemes vienību sadali veikt, pieņemot attiecīgu pašvaldības lēmumu par zemes vienību sadalīšanu, neievērojot MK noteikumus Nr.883 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”, kuru 54.7 punktā noteikts, ka Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslu teritorijās, kurās paredzēta zemes vienību sadalīšana, izstrādā detālplānojumu. Savukārt detālplānojums kā pašvaldības plānojuma sastāvdaļa var tikt apstiprināts tikai pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma stāšanās spēkā,” saka G.Grimsta. Viņa skaidro, ka biedrība “Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai” iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, ar kuru šādi lēmumi pārsūdzēti kā prettiesiski. No lietā esošā noraksta, kas veikts Zemesgrāmatu nodaļā, redzams, ka pašvaldība 1996.gadā piešķīrusi 41,6 ha lielu zemes gabalu fiziskai personai, kas ir bijušais Sakas Pagasta padomes priekšsēdētājs Egons Stankevičs. Līdz 2005.gada 26.maijam pašvaldība piecas reizes ir veikusi dotās zemes vienības sadalīšanu. “Zemes gabals atrodas Pāvilostas pelēkās kāpas teritorijā, tajā plānots izveidot īpaši aizsargājamu dabas teritoriju “Pāvilostas pelēkā kāpa”, taču ar domes lēmumu atdalītajam zemes gabalam tika noteikts lietošanas mērķis – zemnieku saimniecības, kuru galvenā ekonomiskā darbība ir lauksaimniecība,” saka G.Grimsta.

Tiesa atzinusi, ka pēdējais lēmums par īpašumu sadali ļāva atkārtoti apstiprināt iepriekš veikto nelikumīgo sadalīšanu, kā arī turpināt īstenot vairāku īpašumu izveidošanu, tādējādi izmainot teritorijas apdzīvojuma struktūru. “Sakas Novada dome ir apzināti atteikusies pildīt likumā paredzētās funkcijas, kas saistītas ar vides aizsardzību, turklāt tas ir izdarīts vairākkārtīgi,” G.Grimsta klāsta tiesas nostāju. Prasības iesniedzēji atzīst, ka administratīvo aktu atcelšana nav iespējama, jo trešo personu īpašuma tiesības ir nostiprinātas Zemesgrāmatā, tomēr norāda, ka šis lēmums radīs precedentu, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos piekrastes pašvaldībās.

“Tiesas uzliktais sods ir nosodījums un 10 latu vērtie tiesas izdevumi, kas mums jāmaksā, tāpēc runa ir nevis par to, bet par principu,” saka Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, komentējot pašvaldības iesniegto apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. “Šo likumu iespējams traktēt dažādi, un mūsu nostāja ir tāda, ka esam veikuši nevis īpašuma sadalīšanu, bet gan tikai piešķīruši jaunu nosaukumu vienam no īpašumiem. Abiem īpašumiem, par ko ir runa lēmumā, jau bija dažādi kadastra numuri, bet viens nosaukums, tāpēc par dalīšanu runāt nav korekti,” skaidro U.Kristapsons. Tāpat viņš par absurdu sauc tiesas nosodījumu faktam, ka pašvaldība nav izmantojusi savas pirmpirkuma tiesības uz šo īpašumu. “16 hektāru lielā zemes gabala cena bija 100 tūkstoši latu. Skaidrs, ka mēs atteicāmies no pirmpirkuma tiesībām,” saka U.Kristapsons. Viņš neko nevar teikt par iepriekšējiem zemes sadalīšanas gadījumiem, kas notikuši vēl pirms Sakas Novada domes izveides, taču norāda, ka nav rīkojies nelikumīgi un tāpēc negrib būt “precedents pašvaldību nelikumīgai rīcībai piekrastē”, kā publiski deklarējuši prasības iesniedzēji.

Vides ministrs Raimonds Vējonis paudis gandarījumu par Administratīvas rajona tiesas lēmumu. “Es ļoti ceru, ka tas paliks spēkā un būs labs precedents turpmākai rīcībai Baltijas jūras krasta dabas un kultūrvēsturisko vērtību, kā arī jūras krasta aizsargjoslas aizsardzībā no patvaļīgas apbūves un citām nelikumīgām darbībām šajās teritorijās,” sacīja ministrs, piebilstot, ka nākamnedēļ ministrija iesniegs Valsts kancelejai noteikumus par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – Pelēkās kāpas dabas lieguma – izveidi Pāvilostā.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”