Trešdiena, 21. februāris Eleonora, Ariadne
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Tīrābolu apčamdīšanas un izgaršošanas diena “Sproģos”

Tīrābolu apčamdīšanas un izgaršošanas diena “Sproģos”
13.09.2006 08:26

0

Jau trešo gadu Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas augļkopības nozares vadītājs Jānis Pakalns septembra otrajā sestdienā savā zemnieku saimniecībā – Durbes novada “Sproģos” rīko Ābolu dienu. Tajā piedalīties uzaicina dārzkopjus un citus interesentus no visas valsts. Pie viņa ceļu mērojuši kolēģi pat no Cēsīm un citām tālākām vietām. Bet šogad piedalīties ābolkoku godināšanā ar autobusu no Liepājas ar savu līderi Skaidrīti Solovjovu priekšgalā ieradās arī trīs desmiti “Optimistu pulka” dalībnieku.

Kaut gan tik prāvu cilvēku skaitu uzņemt un nodarbināt nav vienkārši, mājastēvs par ciemiņiem šķita gandarīts, jo nu jau pusotru gadu arī viņš esot pieskaitāms kultūras un vēstures vietu kopēju saimei.

Semināru dārzs

Jānis Pakalns savu lolojumu “Sproģos” laika gaitā iedēvējis par semināru dārzu. Un kopējam ir pamats tādai rīcībai. Divu jauniekopto un vecā dārza kopējā platība ir divi hektāri un pavisam tur aug 120 (!) dažādu šķirņu augļu koki. Īsta pētniecības un izmēģinājumu stacija! Viņš savulaik avīzēs un žurnālos publicējis sludinājumus, kuros vedinājis kolēģus jebkurā gadalaikā pulcēties pie viņa pa vienam vai grupās, lai papildinātu zināšanas, daloties pieredzē, bet rudeņos arī tādēļ, lai degustētu augļus un, savstarpēji apmainoties viedokļiem, novērtētu to garšas īpašības. Aicinājumi sasnieguši dzirdīgas ausis. Atsaucība pamudinājusi rīkot arī Ābolu dienas.

Tomēr tagad dārznieks izlēmis, ka nosaukumu tām vajag izmainīt. Tas esot jādara, jo līdzšinējais neatklāj būtību – bioloģiskās lauksaimniekošanas ievirzi. Tāpēc turpmāk tradicionālo sarīkojumu domāts dēvēt par Tīrābolu čamdīšanas vai izgaršošanas dienu. Vairākums ciemiņu bija noskaņoti, ka ar pārkrustīšanu nevajadzētu kavēties. Un nosaukumā nekas nav jāatmet – varot vienlīdz atstāt gan čamdīšanu, gan izgaršošanu. Rau, pat lapsenes lidojot uz “Sproģiem”, lai panašķētos ar veselībai nekaitīgo un saldo augļu sulu. Kurš gan vēl labāk par kukaiņiem prot novērtēt, kur izmantota ķīmija un kur tā nav pielietota.  

Vienam patīk māte, otram – meita

Te jāpiebilst, ka optimisti, saimnieka pavadībā iepazīstot dārzu, vispirms centās noskaidrot, kuras no daudzajām ābolu un bumbieru šķirnēm videi draudzīgi saimniekojošais lietpratējs atzīst par labākajām un izplatīšanai piemērotākajām. Jānis Pakalns uzskata, ka uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt skaidri, kā mēdz sacīt: vienam patīk māte, otram – meita. Katram cilvēkam ir atšķirīga gaume. Viņš, piemēram, par ļoti garšīgu uzskatot ābeļu šķirni “Raja”.

Bet visskaistākie augļi neapšaubāmi esot “Gaiziņam”, kaut gan “Sproģu” dārzā šī šķirne atrodama tikai vienā ābeles zarā. “Sārtvaidzīgi un diži kā kluči” ir mazizplatītās “Zimņaja krasavica” āboli. Pērn šī šķirne dārznieku aplaimojusi tikai ar vienu ābolu, bet šogad jau augļu esot tik daudz, ka sanākšot pilna kaste. Brīnišķīgus sarkanas sulas ābolus dāvā šķirnes “Viljams pride” ābele, un Pētertirgū esot ļoti grūti pircējiem iestāstīt, ka Latvijas karoga krāsas āboli nav ievesti no ārzemēm, bet izaudzēti tepat Durbes pievārtē.

Raža nav peļama, bet cena turas

Karstā un sausā vasara, kas Latviju piemeklēja šogad, parādījusi, ka mūsu apstākļos ir vērts pamēģināt ieviest un audzēt arī Vāczemē un citās valstīs iecienītāko šķirņu ābeles. Par to Jāni Pakalnu pārliecinājis šķirnes “Archarm” augļu koks. Tā potzari viņam atsūtīti no Vācijas. Šogad sekmīgi ieaudzētā šķirne izgreznojusies ar dižiem un sulīgiem āboliem, kuri teju jau būšot ienākušies, kamēr pērn, kad laiks nebija tik silts, nogatavojušies tikai vēlā rudenī. Skatienu nevar atraut, tik glezni šie āboli.

Savs sakāmais dārzniekam bija veltāms arī ar ziemas šķirnes “Melrose” āboliem gluži kā apkaisītajam kokam. Tā augļi, piemērotos apstākļos novietoti, saglabājoties sulīgi līdz pat nākamā gada maijam un tiem esot meža zemeņu smarža. Taču kopējiem, kas vēlas šos augļus baudīt, jāapbruņojas ar lielu pacietību, jo ābele gausi pieņemas ražībā un dāsnuma kulmināciju sasniedz tikai pēc ilgiem gadiem.

Kaut gan pērn mūspusē bija bagāts ābolu gads, arī šoruden Kurzemē augļu koku raža nav peļama. Un tomēr ābolu cena tirgū pašlaik ir samērā augsta. Jānis Pakalns domā, ka to ietekmējusi neraža, kas piemeklējusi Vidzemi. Perspektīvi strādājošiem augļkopējiem tagad sagādāts piemērots transports, lai preci nogādātu tur, kur pieprasījums lielāks. Viņš sacīja, ka ļoti daudzi Lejaskurzemes audzētāji ābolus ved uz Rīgu, jo, salīdzinot ar Liepāju, tur pircēji jūtami maksātspējīgāki un izredzes pārdot audzējumu – drošākas. Mūsu pilsētā dažkārt tirgū diena tiekot pavadīta bez ienākumiem.

 
Dārzu piesmaržo pankūkas

Taču vēl nav zināms, kāda situācija izveidosies vēlākā rudenī. Iespējams, piedāvājums var strauji sarukt. Pagājušās nedēļas stiprie vēji krietni papurinājuši ābeles, un zeme zem kokiem vietumis izskatās gluži kā nosēta ar augļiem. Optimisti labprāt pieteicās palīdzēt tos salasīt kaudzītēs, jo vairāk tādēļ, ka dārznieks atļāva katram augļus ielasīt arī līdzpaņemtajās ķerbelītēs mājupvešanai. “Sproģu” saimnieks teica, ka, balstoties uz līdzīgiem nosacījumiem, esot gatavs savā dārzā pieņemt darbā arī ražas novācējus, jo liela daļa strādātāju, kas viņam palīdzējuši agrākajos gados, tagad devušies piepelnīties ārzemēs.

 Tīrābolu apčamdīšanas un izgaršošanas dienu vainagoja ābolu pankūku cepšana. Šim nolūkam izvēlējās pašus saldākos Pakalna dārza augļus. Gardumu gatavoja turpat – telpā starp ābeļu rindām, ugunskura kurināšanai īpaši ierīkotā vietā. Kulinārijas darbu vadīšanu bija uzņēmies Juris Ventaskrasts – kārkla klūdziņu pīšanas meistars no Dunalkas, kuram otrs vaļasprieks dzīvē esot našķīgu gardumu gatavošana. Pankūkas cepa uz milzīgas čuguna pannas, un šis notikums sakrita ar dunalcnieka septiņdesmitās mūža jubilejas aprites priekšvakaru. Tādēļ īsi pirms mielasta sākšanās optimisti gaviļnieku sveica, apdāvinot viņu ar dažādu retu augu stādiņiem, kuriem turpmākā mājvieta nu jāatrod kaut kur Jura Ventaskrasta mājas tuvumā.

 Skaidrīte Solovjova savukārt teica, ka senču pilskalnu un svētvietu sakopēji šoreiz izvēlējušies ābeļdārzu, jo tā esot vieta, kur saimnieko videi draudzīgs cilvēks, un tāpēc iespējams gan pastrādāt, gan atpūsties un izjusti baudīt Dzejas dienu gaisotni. Kaut arī daļa no optimistu uzaicinātajiem dzejdariem bija devusies uz Kuldīgu, “Sproģos” bez lirikas nepalika. Savus sacerējumus ciemiņiem nolasīja pats mājastēvs, bet bioloģiskā zemniece Valija Dzintara no Sakas skandēja dzīvesdrauga Zigurda Pētersona vārsmas.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz