Ceturtdiena, 9. februāra Simona, Apolonija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Trešdienas vakarā jūras ērgļu ligzdā Durbē sveša mātīte apēdusi abas olas

“Nu sezona ir beigusies, tā īsti nesākusies, – abas olas lēnā garā tika izēstas. Nemaz nebija jāgaida kraukļvārņi – pašu ciltsmāsa pacentās. Šāds scenārijs jau bija sagaidāms agrāk vai vēlāk, tad jau labāk agrāk – nebija Voldis vēl nobriedis ģimenes dzīvei. Ja putni paliks kopā, nākamgad būs izveidojies sakarīgs pāris!” trešdienas vakarā dabasdati.lv forumā šo bēdīgo ziņu par notiekošo Durbes jūras ērgļu ligzdā rakstīja tiešraides aktīvākā vērotāja un notiekošā aprakstniece Mega.

Trešdienas vakarā jūras ērgļu ligzdā Durbē sveša mātīte apēdusi abas olas
Foto: kadrs no "Dabas dati" video tiešraides
23.03.2022 21:49

Liene Kupiča

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Žēl par olām, bet labi, ka tie nav mazuļi

To, ka jauno jūras ērgļu pāri traucē sugas brāļi vai māsas, varēja vērot jau no brīža, kad Milda vēl dzīvoja kopā ar iepriekšējo partneri S kungu. Svešo putnu aktivitāte un uzturēšanās ligzdas tuvumā palielinājās brīdī, kad tika izdētas olas.

Abas šajā sezonā izdētās olas apēda kāda sveša, bet gredzenota ērgļu mātīte, kura ligzdu ieņēma, uzbrūkot uz olām sēdošajam ērgļu tēviņam no mugurpuses. Viņa Voldi izbiedēja. Mildas tai brīdī ligzdā un tās tuvumā nebija. Tā vietā, lai olas sargātu un cīnītos par ligzdu, Voldis nedarīja pilnīgi neko, tikai klusi pīkstēja, ik pa laikam iesaucoties, – iespējams, saucot Mildu.

Kamēr svešā putnu mātīte šeptēja pa ligzdu, Voldis to pameta! Foruma lietotāji pauda, ja ligzdā tobrīd būtu bijusi Milda, būtu izcēlies pamatīgs kautiņš un, iespējams, rezultāts nebūtu tāds, kāds tas ir.

”Skumji no vienas puses, bet labi – paskatoties no citas puses. Mildiņai šo visu izvilkt gandrīz vienai pašai nebūtu iespējams. Voldim vēl jānobriest tēva lomai, šogad nekāds ģimenes galva no viņa vēl nav,” pēc notikušā pavērsiena ligzdā komentēja lietotāja Liāna Liesma.

Vērotāji arī uzsver, ka, protams, ir žēl par olām, bet vairāk sāpētu, ja būtu jānoskatās uz mirstošiem mazuļiem vai kāds tos saplosītu.

Vērotāji īpaši daudz emociju forumā rakstiski pauduši brīdī, kad ligzdā atgriezās Milda. Viņa pārsteigti noskatījās uz tukšo bedri. ”Tīri no cilvēciskā viedokļa šausmīgi žēl Mildu – tas viņas jautājošais skatiens – te taču bija oliņas, bet vairs nav?” ērgļu mātītes uzvedību komentē aktīvākā notikumu aprakstniece.

Milda, ieraugot notikušo, daudzas reizes skaļi un žēli sauca, it kā cenšoties rast mierinājumu un atbalstu.

”Noteikti kaut ko viņi jūt, pārdzīvo. Ir redzēts, ka putnam pie miruša mazuļa trīc spārni. Bet viņiem jādzīvo tālāk,” raksta foruma lietotāja ar segvārdu Vērotāja.

Tā arī notika, ko rāda putnu uzvedība jau tajā pašā vakarā. Proti, Milda ķērās klāt pie ligzdas labiekārtošanas – atlidoja ar pamatīgu siena žūksni nagos. Un pēc tās jau sekoja Mildas un Volda pārošanās.

Taču Milda, instinktu vadīta, turpina sēdēt ligzdas olu bedrītē, it kā perētu, un ik pēc brīža maina pozas.

Lūdz neapsaukāt putnus

Jūras ērgļiem, īpaši svešajai ērgļu mātītei un Voldim, kuram pirms tam piedēvēja varoņa īpašības iedotā vārda dēļ, lietotāji nu veltīja arī skarbus apzīmējumus un rupjus lamuvārdus, tiesa gan cenzētus, bet domu saprast var.

Ornitologs Jānis Ķuze uzsver, ka trešdien ikkatrs, kurš seko līdzi notiekošajam jūras ērgļu ligzdā, bijis liecinieks ļoti interesantam notikumu pavērsienam. ”Vismaz man citi šādi gadījumi nav zināmi. Lomu nospēlēja tas, ka tēviņš ir jauns un nepieredzējis, saite ar teritoriju un šo partneri vēl nav tik izteikta.

Mātīte turpina perēt inerces dēļ, tomēr nevar izslēgt, ka šajā ligzdā tiks izdēta vēl kāda ola, tuvākā aptuveni nedēļa vai divas rādīs,” saka putnu pazinējs.

”Putnu, kas izēda olas, gredzenoju 2016. gada 25. maijā (tiešraides kamerā skaidri saredzams gredzena numurs – aut.) Jaunpils apkārtnē. Tā ir jauna mātīte, kas sasniegusi ligzdošanas vecumu un meklē ligzdošanas teritoriju, nevar izslēgt, ka redzēsim to te vēl un konflikti turpināsies,” viņš turpina stāstīt.

”Un vēl – aicinu komentāros atturēties no aizvainojošu epitetu veltīšanas putniem. Tā ir privilēģija – vērot dabas norises šādā tuvplānā. Katrs šāds gadījums vairo mūsu zināšanas,” uzsver J. Ķuze.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz