Vēl kādas četras vai piecas tulpju šķirnes grobiņnieces Vitas Lukošas dārzā savus ziedus slēpj dziļi pumpuros, pat krāsu nerāda. Bet pārējās gandrīz 30 šķirnes ir pašā plaukumā. Saimniece saka: tulpju un citu ziedu audzēšana ir kā tāda laba slimība.

Bērzu ielas nama dārzā paspējām viesoties tikai dažas stundas pirms lielās ziedu griešanas – Vita gatavojas tirgus dienai. No katras šķirnes pa pārdesmit ziediem, it kā nav daudz, taču galvenais esot dažādība. Pircējiem patīk, ja var izvēlēties. Un, īstā laikā nogrieztas, tulpes vāzē varot nostāvēt pat divas nedēļas.

Dārzs ir krāšņs – ir zemas tulpes piesātināti rozā tonī un izteikti smuidras maigākā nokrāsā, ir temperamentīgi zaļsarkanas un saulesdzelteni bārkstainas, citas izskatās kā volānu brunči. Vēl visu šo mēnesi noteikti ziedēšot. Tulpju dobes apzināti ierīkotas dažādās dārza vietās, lai daļa augtu arī ziemeļpuses ēnā un ar plaukšanu pārāk nesteigtos.

Sīpolus ziedu audzētāja iegūst pa dažādiem ceļiem. Gan no Grobiņas selekcionāra Jura Egles, gan no Mārupes audzētāja un selekcionāra Pētera Pikšes, gan arī no sēklu veikaliem. “Vienkārši iepatīkas kāda bilde uz paciņas, un vajag!” viņa smejas. Vaicāta pēc šķirnēm, kādas dārzā aug, Vita atmet ar roku – tās visas nemaz nezinot.

“Kustēties vajag!” Vita saka – šis bija tik garšs pavasaris, ka nevarēja vien sagaidīt, kad varēs sākt rušināt, sēt un stādīt. To viņa allaž arī vīram Albertam piesakot: ja pats nekustēsies, tad nekas labs nebūs. Ar Albertu jau vairāk nekā pusgadsimts kopā nodzīvots, un “otru tādu, tik labu vīru nekur neatrast”. Tāpēc grobiņniecei netīk, ja čīkst. Un kad nesen Liepājā uz ielas kāds ubagotājs, vēl tikai ap gadiem 50, prasījis, lai šim ko iedod, viņa atcirtusi: “Bet tu zini, ko man prasa to kaut ko nopelnīt?!” Pensija gan pašai, gan vīram maza, tāpēc dārzkopība ir kaut neliels, bet atspaids, un Lukoši prot to novērtēt.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Andra Gertsona foto

Ziedus Vita Lukoša audzē jau sen. Tulpes, kas īpaši iemīļotas pēdējos gadus septiņus, esot daudz mazāk prasīgas par rozēm un neļķēm, bet krāšņums un dažādība nemaz nav mazāka.