Pērn pabeigtais ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas projekts Pāvilostā dzīvi būtiski nav atvieglojis. Vienā pilsētas daļā ūdens spiediens ir neliels, otrā mēdz būt tik spēcīgs, ka salūst pat krāns. Piedevām klāt nākusi smaka – ūdens ož pēc zālēm un vecām olām. Tomēr no 1.jūlija par patērēto ūdeni tiks divkāršota cena.

Filtrs pēc trim mēnešiem dubļains

Kad projekta īstenošana tika pabeigta, pērn decembrī rakstījām, ka Pāvilostā ir divi ūdens urbumi – viens rekonstruēts, otrs pilnīgi jauns, izbūvēta ūdens atdzelžošanas iekārta, vecajā Pāvilostā 5705 metru garumā izbūvēta kanalizācijas sistēma, jo līdz šim tādas nebija vispār. Tāpat pilsētā nu ir 819 metru jauna ūdensvada, kas reizē nozīmē arī trīs veco ūdenstorņu slēgšanu. Padomju laikos celtais ūdenstornis, kas līdz šim stāvēja neizmantots, tagad funkcinoē.

Pēc rekonstrukcijas situācija būtiski nav uzlabojusies, apgalvo pāvilostnieki. “Labāk? Man, piemēram, ir sliktāk,” prātīgi nosaka Alfrēds Grīniņš. Viņš dzīvo vecajā Pāvilostā, Šneidera laukumā. Vīrietis stāsta, ka pirms rekonstrukcijas Viļņu un Brīvības ielas krustojumā vairāk nekā 20 gadu bija aka, kurā atradās ventilis, lai avārijas gadījumā var noslēgt tikai daļu pilsētā esošo cauruļu. “Lielais rullis to ir saplēsis un aizbēris ciet. Ja kaut kas jāremontē, jāslēdz viss ūdensvads,” viņš ir sašutis.

Janīna Štokmane, kas dzīvo Viļņu ielā, novērojusi, ka ūdens ir netīrs – smilšains: “Iet veļas automātā, visur.” A.Grīniņš gan brīnās – viņam gan ne, ūdens ir skaidrs. “Bet tu jau ar aci neredzi! Man ir filtrs, pagrabā ielikts, pirms ūdens nāk uz krānu. Ik pa trim mēnešiem jāmaina – vienos dubļos! Kad katliņā ieliets ūdens nostājas, tad arī ir smilšu čupa,” sieviete stāsta. Arī spiediena izmaiņas bendējot veļasmašīnu. “Tur jau vajag, lai kārtīgi nāk iekšā, nevis čīkājas,” spriež J.Štokmane.

Iepriekš dzirdēts, ka ūdens spiedienu ietekmē dārziņu laistīšana. “Mums abiem diviem ir sūkņi,” J.Grīniņš norāda, ka problēma nav viņu vainas dēļ. Ar akas ūdeni var tikai laistīt dārzu, iekšā vads nav ievilkts. “Ja man būtu kāds meistars mājās, varētu jau ierīkot un pa frei laist kanalizācijā,” J.Štokmane smejas. “Bet man nav neviena meistara, viena pati dzīvoju. Kamēr būs tā vecā sistēma, nekas nemainīsies.” Viņa brīnās – ja reiz visu pilsētu raka augšā un vilka kanalizācijas caurules, vai tiešām pie reizes nevarēja ierakt arī jaunu ūdensvadu.

Tarifu palielina divkārt

Šonedēļ par ūdenssaimniecības jautājumiem Pāvilostā tika sarīkota iedzīvotāju sapulce. Tā sākās pulksten piecos pēcpusdienā, un Kultūras nama zālē bija aptuveni 20 cilvēku. Viņi sprieda, ka vajadzēja izziņot ne tikai pašvaldības avīzē, bet arī izlikt informāciju pie afišas stabiem.

Tomēr diskusija starp iedzīvotājiem un pašvaldības pārstāvjiem izvērtās visnotaļ asa un dažus noveda pat līdz asarām.

Lielu neapmierinātību iedzīvotājos izraisījis ūdens tarifa pieaugums par simts procentiem – no 22 uz 47 santīmiem par kubikmetru. “Pateicoties Uldim, ūdens arī tagad vēl būs zem pašizmaksas. Grāmatvede aprēķināja, ka tarifam ir jābūt vēl lielākam,” apgalvo Komunālā uzņēmuma vadītājs Arnolds Ķeiris. Pāvilostniece un vides aktīviste Marita Horna norāda, ka pilsētā ir lieli ūdens zudumi. A.Ķeiris to atzīst – zudumā aiziet 40 procenti. “Un tas viss mums nezin kāpēc jāmaksā!” sašutusi pāvilostniece.

Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons uzsver, ka maksa nav paaugstināta jau piecus gadus. “Ja no 2003.gada būtu paaugstināts pamazām, mēs vienalga būtu nonākuši pie šī skaitļa. Bet roka necēlās pielikt, ja nekas sistēmā nav uzlabojies. Tagad, kad pabeigts ūdenssaimniecības projekts, varam prasīt vairāk,” viņš pamato.

Ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas projekta realizācijā ieguldīti gandrīz 500 tūkstoši latu. Projektu iesniedza Eiropas Reģionālās attīstības fondā, taču naudu iespējams atgūt tikai pēc darbu pabeigšanas. Šī iemesla dēļ Valsts kasē ņemts apjomīgs kredīts. 12,5 procenti no projekta izmaksām bija jāsedz arī pašai Sakas Novada domei.

Tomēr vecās Pāvilostas iedzīvotāji nesaprot, kāpēc viņiem jāmaksā, ja nekas nav mainījies. U.Kristapsons paskaidro, ka atsevišķu tarifu aprēķināt nav iespējams. Turklāt līdzekļi, kas iegūti, paaugstinot tarifu, daļēji tikšot novirzīti jauna ūdensvada ievilkšanai. Par pašvaldības līdzekļiem paredzēts izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu un tehnisko projektu. Pēc tam jau varētu vērsties pēc atbalsta ES struktūrfondos.  

Speciālisti kļūdās aprēķinos

Par projekta līdzekļiem iedzīvināts ūdenstornis, kas uzbūvēts jau sen, taču līdz 2006.gadam nedarbojās. Bija iecerēts, ka tas uzlabos ūdens spiedienu arī vecajā Pāvilostā. Speciālistu aprēķini vismaz to apliecināja.

Iepriekšējos gados iedzīvotāji naktī cēlās un uzmanīja, kad ūdens parādīsies. “Lai var satecināt katliņos un vismaz būtu ko padzerties,” uz absurdo situāciju norāda Pāvilostas Novadpētniecības muzeja vadītāja Irina Kurčanova. Taču arī tagad vecajā Pāvilostā nekas nav mainījies. M.Horna jautā: “Ja jau tagad ūdens trūkst, ko jūs darīsit jūlijā?”

“Kāda mums var būt tūrisma attīstība, ja uzaicina ciemiņu, bet viņš pat nevar nomazgāties,” sašutusi Irina Kurčanova. Kāda kundze zālē ironizē – lai dzīvo kā Latvijā.

Iedzīvotāji stāsta, ka jaunā ciema mājās ūdens spiediens tiešām paaugstinājies. Kādā dzīvoklī pat salūzis ūdenskrāns, kas to vairs nav spējis izturēt. Bieži plīst caurules, jo tās ir vecas – vēl no padomju gadiem – un ar spiedienam neatbilstošu diametru. Situāciju vēl sarežģī tas, ka dažādās pilsētas vietās kopējam ūdensvadam pieslēgtas dažāda izmēra caurules. “Tas ir apmēram tā – kādas padomju laikā varēja nozagt, tādas ielika,” spriež U.Kristapsons. Viņš piebilst, ka speciālistu aprēķini bijuši neprecīzi, jo vienkārši nav informācijas par to, kādas caurules uz kuru māju ved. Iedzīvotāji iebilst, ka to varēja paprasīt vecajiem pāvilostniekiem, kuri kolhoza laikā caurules lika.

Priekšnieks slēdz derības

A.Ķeira izteikums, ka ūdens analīzes rāda – Pāvilostā ir Eiropas līmeņa ūdens, zālē izsauc ironisku smieklu vētru. Vēlāk viņš atzīst, ka analīzes tiek ņemtas pie ūdenstorņa un iestādēs, kur to darīt nosaka noteikumi. “Saprotiet, ūdens tornī ir tīrs, taču caurules ir vecas, dažviet vēl azbesta, tādēļ tādu nevar aizvadīt līdz cilvēkiem. Tas ir apmēram tā – muti nomazgā, bet kājas paliek netīras,” salīdzina U.Kristapsons.

Vecā ciema iedzīvotāji sūdzas par briesmīgo ūdens smaku. A.Ķeiris skaidro, ka to rada dzelzs baktērijas: “Tās mirst, ja temperatūra pārsniedz astoņdesmit grādu. Tādēļ man ir lūgums sildītājus noregulēt uz šādu temperatūru, neradot baktērijām labvēlīgu vidi.” J.Štokmane jau tagad tā darot un apliecina, ka smakas vairs nav.

I.Kurčanova apgalvo, ka arī divās jaunās Pāvilostas mājās – Dzintaru ielā 103 un 99a – karstais ūdens smird pēc vecām olām, aukstais – pēc zālēm. Abās mājās kopā ir 74 dzīvokļi, 212 iedzīvotāju.

“Tas ir subjektīvs spriedums, analīzes ir paņemtas un neko tādu neuzrāda,” saka A.Ķeiris, un arī U.Kristapsons netic, jo viņa mājā ūdenim nav ne vainas, bet blakus ir problēmas. Galu galā viņš apsola, ka personīgi dosies uz I.Kurčanovas dzīvokli, paņems ūdeni analīzēm un apmaksās to. Ja tiks atklāts, ka tomēr ir kvalitatīvs, par analīzēm vajadzēšot maksāt pašai I.Kurčanovai.

Darbus pie jaunā ūdenssaimniecības projekta varētu sākt 2008.gadā. “Līdz tam nekas nemainīsies. Neko nevaram izdarīt. Tā ir lieka mutes dzesēšana,” strikti saka U.Kristapsons. Viņš piebilst, ka pirms iepriekšējā projekta uzsākšanas bijusi izvēle – uzlabot kanalizāciju vai ūdensvadu. “Varbūt izdarījām nepareizu izvēli,” priekšsēdētājs pieļauj.

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”