Trešdiena, 21. februāris Eleonora, Ariadne
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ūdenstornis tagad arī strādā

Ūdenstornis tagad arī strādā
08.11.2006 15:18

0

Atslēgvārdi

Lai gan visu vasaru nācās samierināties ar rakšanas darbiem pilsētā, kas apgrūtināja pārvietošanos, un pēc ūdenssaimniecības rekonstrukcijas darbu pabeigšanas pāvilostniekiem vēl nākas pieciest neērtības, ko sagādā palielinātā spiediena dēļ plīstošie vecie ūdensvadi, viņi nu varēs priecāties par jaunizbūvētu kanalizācijas tīklu vecpilsētā un tīrāku ūdeni. Arī ūdenstornis pie pilsētas domes tagad beidzot tiek izmantots ne tikai kā orientieris.

Jau rakstījām, ka vērienīgais ūdenssaimniecības sakārtošanas projekts, ko pavasarī uzsāka īstenot Sakas novada pašvaldībā, paredzēja ne tikai izbūvēt kanalizācijas tīklus vecajā Pāvilostā, bet arī ierīkot ūdens atdzelžošanas staciju, kas ļautu panākt labāku dzeramā ūdens kvalitāti pilsētā. Lai īstenotu ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu, Sakas Novada dome izstrādāja projektu, ko iesniedza Eiropas Reģionālās attīstības fondā, jo pašiem naudas tik vērienīgiem darbiem, protams, nebija. “Darbu izmaksu kopējā summa ir aptuveni 470 tūkstoši latu, bet projekta īstenošanai pašvaldība ņēma kredītu valsts kasē 440 tūkstošu latu apmērā, jo darbi bija jāuzsāk par savu naudu, ko vēlāk varēs atgūt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, tādēļ kopumā pašvaldības tēriņi būs tikai 12 procenti no kopējās darbu tāmes,” skaidro Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Viņš pastāsta, ka jau atgūts pārmaksātais pievienotās vērtības nodoklis, taču ar projekta izmaksu atgūšanu neveicas tik raiti, kā gribētos, lai gan dokumenti iesniegti jau pirms vairākiem mēnešiem.

Par darbu izpildi pašvaldība noslēdza līgumu ar SIA “Grobiņas SPMK”, ko izraudzījās par uzvarētājiem konkursā ar sešiem pretendentiem. Darbu uzsākšanu par gandrīz mēnesi aizkavēja dažādas birokrātiskas procedūras, pārformējot projektu no pašvaldības uz aģentūru “Pāvilostas Komunālais uzņēmums”, tāpēc būvnieki pilsētā reāli sāka rosīties aprīlī un visus darbus pabeidza oktobrī. “Vēl turpinās labiekārtošanas darbi, taču līdz objekta pieņemšanai novembra beigās viss būs padarīts,” sola priekšsēdētājs.

Tagad Pāvilostā ir divi ūdens urbumi – viens rekonstruēts, otrs pilnīgi jauns, izbūvēta arī ūdens atdzelžošanas iekārta, kopumā 5705 metru garumā vecajā Pāvilostā izbūvēta kanalizācijas sistēma, jo līdz šim te tādas nebija vispār. Tāpat pilsētā nu ir 819 metru garš jauns ūdensvads, kas reizē nozīmē arī trīs veco ūdenstorņu slēgšanu. Izbūvēta arī jauna kanalizācijas sūkņu stacija Dzintara ielas galā, kas no vecās Pāvilostas daļas pa 1440 metru garu spiedvadu pa Dzintara ielu notekūdeņus pumpē uz attīrīšanas iekārtām jaunajā ciematā. “Noskaidrojās, ka ļoti labā stāvoklī ir arī padomju laikos celtais ūdenstornis, kas līdz šim stāvēja neizmantots, taču tagad tas funkcionē un kalpos ne tikai kā orientieris pilsētā,” lepojas arī projekta vadītāja Evija Kopštāle.

Uzņēmuma “Grobiņas SPMK” vadītājs Ilgonis Jēčis savukārt izteica gandarījumu, ka šis šogad ir jau otrais ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekts, ko Liepājas rajonā īstenojuši viņa vadītā uzņēmuma vīri. “Mums, protams, bija dažādas grūtības darba gaitā, projektā bija izmaiņas, taču kopējiem spēkiem ar visu veiksmīgi tikām galā,” saka I.Jēčis. Viņš uzsver, ka šāda mēroga objekti, protams, būvniekiem dod papildu pieredzi, kas ļauj veiksmīgi strādāt ar jauniem pasūtījumiem. “Šis projekts pamatā risināja kanalizācijas problēmas Pāvilostā – 170 mājām nu ir iespēja pieslēgties kopējai kanalizācijas sistēmai, kas nenoliedzami ir ieguvums pilsētai. Projektā mazāk bija darbu tieši ar ūdensvadiem, kas gan tāpat būtu jāatjauno jau tuvākajā nākotnē. Lai gan attīrīšanas iekārtām vēl jaudas pietiek, drīz arī tās vajadzēs rekonstruēt, stāsta I.Jēčis. “Tagad par vienu atmosfēru sistēmā palielinājies spiediens, un vecās caurules neiztur, tās nākas daudzviet labot, tāpēc pāvilostniekiem jāpaciešas, ja brīžiem nav ūdens,” skaidro E.Kopštāle.

U.Kristapsons piebilst, ka tieši ūdenssaimniecības rekonstrukcija ir pašvaldības darba kārtībā – ir gatavs tehniskais projekts maģistrālā ūdensvada rekonstrukcijai Dzintara ielā, tāpat jāstrādā pie projekta ūdensvada nomaiņai arī citviet pilsētā. Projekti nepieciešami, lai pretendētu uz Eiropas struktūrfondu atbalstu nākamajā plānošanas posmā, jo tik vērienīgi darbi, protams, prasa līdzfinansējumu no malas. “Labākajā gadījumā pēc diviem, trim gadiem varētu ķerties klāt ūdenssaimniecības rekonstrukcijas turpinājumam,” prognozē E.Kopštāle.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz