Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 18. augusts

+17°C
Vējš: DA 3.9 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene

Uz ceļiem vēstures priekšā  (3)

Atslēgvārdi kazdanga | arheoloģija | apbedījumi | senlietas | vēsture

Uz Kazdangu arheologi bija plānojuši doties jau pirms vairākiem gadiem, jo no vietējiem iedzīvotājiem uzzinājuši, ka te kādreiz, ceļot kalti un rokot ūdensvada tranšeju, uzieti apbedījumi un atrastas arī dažas senlietas, piemēram, 15. – 16. gadsimta sievietes vainadziņš no bērza tāss un bronzas plāksnītēm. Šogad beidzot pētījumiem iegūts nepieciešamais finansējums no Kultūrkapitāla fonda. Tagad, pēc divu nedēļu darba senajā kapulaukā, pētnieku rokās ir gan arheoloģiskie atradumi, gan arī vēstures uzdotās mīklas.

Pētījumus un vienlaikus vēstures skolotāju āra semināru rīko Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts – pastāsta arheoloģisko izrakumu tehniskā vadītāja Inga Doniņa. Šonedēļ arheologiem izrakumu lauciņos pievienojas trīspadsmit vēstures skolotāji no Liepājas apkārtnes, Aizputes novada, Kazdangas, Līvānu, Ērgļu un Ogres skolām. Dienā darbs izrakumos, bet katru vakaru – vēsturnieku lekcijas, kuras klausīties aicināts ikviens interesents. "Gribam pastāstīt par tādām lietām, par kurām ikdienā neaizdomājamies, par bagātībām, kuras šeit ir, varbūt pat kādam atrodas mazdārziņā, un atgādināt, ka ir jāpriecājas, ja blakus ir pilskalns. Tā ir bagātība, kuru varam pasargāt," saka I. Doniņa.

Sākums šīsvasaras Kazdangas izrakumos rezultātus nedeva. Divos pārbaudītajos lauciņos atradumu nebija. Bet trešajā pētnieki uzgāja  kapsētas malu, kur apbedījumi atradušies ļoti tuvu cits citam, vairākums mazu skeletiņu, kas piederējuši bērniem vecumā līdz sešiem gadiem, starp atrastajiem tikai daži pieaugušie. Atrastas arī divas Livonijas kara laika (1558. – 1583. gads) monētas, saktiņa, dzelzs nazītis ar bronzas maliņām roktura daļā. Pēc šīm liecībām vēsturnieki spriež, ka te varētu būt 16. – 17. gadsimta apbedījumi. "Blakus ir Roņu senkapi, kuršu ugunskapi, kur mirušos sadedzināja. Tādā veidā apbedījumi veikti aptuveni līdz 14. gadsimtam," skaidro I. Doniņa. Pēc tam, kad Latvijas teritorijā ieviesa kristietību, iespējams, ugunskapu veidošanu vietējiem iedzīvotājiem aizliedza. Vēsturnieki cerējuši, ka pēc tam apbedīšanas vieta varētu būt pārcelta uz šejieni. "Liecības par 15. gadsimtu mums vēl nav atrastas," saka I. Doniņa. Viens izrakumu lauku pētīs tik dziļi, kamēr tajā atradīs apbedījumus. Ir iespējams, ka tie veidoti vairākos slāņos. Un tā arī ir. Vakar atsegts sievietes apbedījums, zem kura bijis mazītiņa zīdainīša apbedījums. Arheologi sliecas domāt, ka tie ir divu dažādu periodu apbedījumi, taču vēl pētāms, kādam laikam kurš pieder. Pētījumus apgrūtina tas, ka kapulauks ir bojāts, padomju laikā šeit rokot ūdensvada trasi, velkot elektrību un pat jau Ulmaņlaikos būvējot kalti. Te bijuši arī šķūņi.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 21. jūlija numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (3)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!