Sestdiena, 30. maijs Lolita, Vitolds, Letīcija

Uz ceļiem vēstures priekšā

Uz ceļiem vēstures priekšā
Foto: Egons Zīverts
21.07.2015 07:15

"Kurzemes Vārds"

Uz Kazdangu arheologi bija plānojuši doties jau pirms
vairākiem gadiem, jo no vietējiem iedzīvotājiem uzzinājuši, ka te kādreiz,
ceļot kalti un rokot ūdensvada tranšeju, uzieti apbedījumi un atrastas arī
dažas senlietas, piemēram, 15. – 16. gadsimta sievietes vainadziņš no
bērza tāss un bronzas plāksnītēm. Šogad beidzot pētījumiem iegūts
nepieciešamais finansējums no Kultūrkapitāla fonda. Tagad, pēc divu nedēļu
darba senajā kapulaukā, pētnieku rokās ir gan arheoloģiskie atradumi, gan arī
vēstures uzdotās mīklas.

Pētījumus un vienlaikus vēstures skolotāju āra semināru
rīko Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts – pastāsta arheoloģisko
izrakumu tehniskā vadītāja Inga Doniņa. Šonedēļ arheologiem izrakumu lauciņos
pievienojas trīspadsmit vēstures skolotāji no Liepājas apkārtnes, Aizputes
novada, Kazdangas, Līvānu, Ērgļu un Ogres skolām. Dienā darbs izrakumos, bet
katru vakaru – vēsturnieku lekcijas, kuras klausīties aicināts ikviens
interesents. “Gribam pastāstīt par tādām lietām, par kurām ikdienā
neaizdomājamies, par bagātībām, kuras šeit ir, varbūt pat kādam atrodas
mazdārziņā, un atgādināt, ka ir jāpriecājas, ja blakus ir pilskalns. Tā ir bagātība,
kuru varam pasargāt,” saka I. Doniņa.

Sākums šīsvasaras Kazdangas izrakumos rezultātus nedeva.
Divos pārbaudītajos lauciņos atradumu nebija. Bet trešajā pētnieki uzgāja  kapsētas malu, kur apbedījumi atradušies ļoti
tuvu cits citam, vairākums mazu skeletiņu, kas piederējuši bērniem vecumā līdz
sešiem gadiem, starp atrastajiem tikai daži pieaugušie. Atrastas arī divas
Livonijas kara laika (1558. – 1583. gads) monētas, saktiņa, dzelzs nazītis ar
bronzas maliņām roktura daļā. Pēc šīm liecībām vēsturnieki spriež, ka te varētu
būt 16. – 17. gadsimta apbedījumi. “Blakus ir Roņu senkapi, kuršu
ugunskapi, kur mirušos sadedzināja. Tādā veidā apbedījumi veikti aptuveni līdz
14. gadsimtam,” skaidro I. Doniņa. Pēc tam, kad Latvijas
teritorijā ieviesa kristietību, iespējams, ugunskapu veidošanu vietējiem
iedzīvotājiem aizliedza. Vēsturnieki cerējuši, ka pēc tam apbedīšanas vieta
varētu būt pārcelta uz šejieni. “Liecības par 15. gadsimtu mums vēl
nav atrastas,” saka I. Doniņa. Viens izrakumu lauku pētīs tik dziļi,
kamēr tajā atradīs apbedījumus. Ir iespējams, ka tie veidoti vairākos slāņos.
Un tā arī ir. Vakar atsegts sievietes apbedījums, zem kura bijis mazītiņa
zīdainīša apbedījums. Arheologi sliecas domāt, ka tie ir divu dažādu periodu
apbedījumi, taču vēl pētāms, kādam laikam kurš pieder. Pētījumus apgrūtina tas,
ka kapulauks ir bojāts, padomju laikā šeit rokot ūdensvada trasi, velkot
elektrību un pat jau Ulmaņlaikos būvējot kalti. Te bijuši arī šķūņi.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 21. jūlija numurā.

#kvards-20150721-06#

Distances līgums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz