Administratīvā rajona tiesa spriedumu par sabiedrības par atklātību “Delna” prasību pret Liepājas rajona pašvaldību Apvienotās būvvaldes lēmumu izsniegt būvatļauju Sakas pagasta “Kāpās” pasludinās šā gada 10.jūlijā, ziņoja aģentūra LETA. Pēc vairākkārt atliktajām tiesas sēdēm, tiesnese Dzintra Amerika beidzot uzklausīja abu pušu argumentus, bet, tā kā bija nepieciešams laiks, lai tos izvērtētu, spriedumu nolemts pasludināt vēlāk.
Tiesā “Delnas” advokāts Lauris Liepa norādīja, ka būvniecība “Kāpās” uzsākta, pārkāpjot “Aizsargjoslu likumu”, kurā noteikts, ka būvniecības uzsākšanai nepieciešams teritorijas plāns. Tāpat pārkāptas likumdošanā noteiktās prasības būvēt plānos fiksētās ciema robežās, kā arī nosacījums, ka būvei jābūt celtai esošās apbūves vietā, teica L.Liepa. Advokāts arī uzsvēra, ka 2003.gada 24.oktobrī izsniegtā būvatļauja izdota nelikumīgi, jo likums prasījis, lai būvējamā teritorija būtu iekļauta teritoriālajā plānā.
Savukārt rajona Apvienotās būvvaldes advokāts Agris Bitāns tiesā sacīja, ka būvatļaujas izsniegšanas laiks nav arguments tās iespējamajam prettiesiskumam, jo būvatļauja esot administratīvā procesa rezultāts. Būvniecības uzsācēji darbības būvatļaujas saņemšanai veikuši 2002.gadā, kad “Aizsargjoslu likums” nenoteica teritoriālā plāna nepieciešamību. Pēc jurista teiktā, 2002.gada 11.novembrī Krapivinu ģimenei Liepājas Reģionālā vides pārvalde norādījusi, ka būvniecības uzsākšanai noteiktajā vietā jāizstrādā detālplāns. Tāpat viņš argumentēja, ka “Teritoriālās plānošanas likumam” bijuši pārejas noteikumi, kas pieļāva detālplāna izstrādi teritoriālā plāna vietā.
Viņš uzsvēra, ka gadījums ar “Kāpām” parāda nepilnības likumdošanā, jo “Aizsargjoslu likums” vairākas reizes administratīvā procesa gaitā mainīts un tajā nav tikuši noteikti pārejas noteikumi vai kompensācijas cilvēkiem, kuri būvniecību uzsākuši pēc “Aizsargjoslu likuma” vecās redakcijas. Satversmes tiesa spriedumos par četriem likumiem ir norādījusi, ka, neizstrādājot pārejas noteikumus, tiek apdraudēta uzticamība valsts likumiem, tātad esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, skaidroja A.Bitāns. Arī Krapivinu advokāts Juris Grūbe tiesā norādīja, ka viņa klients esot ievērojis “Aizsargjoslu likuma” prasības administratīvā procesa laikā. J.Grūbe aicināja tiesu apturēt tiesvedību un nodot Satversmes tiesai lūgumu izvērtēt, vai 2003.gada vasarā “Aizsargjoslu likuma” tā laika 36.panta redakcijā attiecībā uz Krapiviniem nav ticis pārkāpts Satversmes pirmajā pantā ietvertais tiesību paļāvības princips, respektīvi vai pastāv uzticamība valsts likumiem, ja “Aizsargjoslu likums” ir vairākas reizes mainīts.
Tiesnese Dzintra Amerika pieņēma lēmumu tiesvedību neapturēt un noteica, ka spriedums nav pārsūdzams, taču tiesvedības laikā tiks izvērtēts, vai J.Grūbes jautājums ir nododams izskatīšanai Satversmes tiesā.
2004.gadā administratīvā tiesa skatīja “Delnas” lūgumu lietā noteikt pagaidu noregulējumu, proti, apturēt būvvaldes izsniegtās būvatļaujas darbību līdz brīdim, kamēr strīds par būvēšanas likumību tiks izskatīts pēc būtības. Administratīvā rajona tiesa noraidīja “Delnas” pieteikumu, kurā lūgts noteikt pienākumu būvvaldei apturēt būvniecību. Šim lēmumam pretēju lēmumu 2005.gada sākumā pieņēma Administratīvā apgabaltiesa.
Tikmēr pagājušā gada septembra vidū “Kāpas” gandrīz pilnīgi nodega, un ugunsdzēsēji pieļāva iespēju, ka nu jau līdzšinējā nama īpašnieka Dmitrija Krapivina dēlam Erikam atdāvinātā jaunbūve ļaunprātīgi aizdedzināta.