Uzņēmums “Grobiņas HES” par nesaskaņotiem rakšanas darbiem Ālandes upē sodīts ar naudas sodu 1400 eiro apmērā.

Tas ir maksimālais sods, kādu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu var piemērot juridiskajām personām par kultūras pieminekļu teritoriju un aizsardzības zonu bojāšanu un pārveidošanu, aģentūru LETA informēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Zikmane.

Rakšanas darbus Ālandes upē, kas atrodas valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa – Grobiņas pilskalna un senpilsētas – aizsardzības zonas teritorijā, VKPAI uzņēmumam likusi pārtraukt pagājušā gada decembrī. Pēc saskaņošanas tos varēs turpināt. Sodu, kuru piemērojusi VKPAI, uzņēmums ir samaksājis. Tā kā rakšanas darbi nebija saskaņoti arī ar Valsts vides dienesta Liepājas reģionālo vides pārvaldi, arī tā vēl lems par uzņēmumam piemērojamo sodu, taču vispirms esot jāsagaida atzinums no pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem. Institūts to solot sniegt līdz 12.maijam.

“Sods uzņēmumam būs jāmaksā, jo pārkāpums ir izdarīts,” atzina Liepājas reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītāja Gundega Feldmane. Iespējamais soda apmērs ir no dažiem simtiem līdz pat 14 000 eiro, bet maksimālais sods netikšot piemērots, jo uzņēmums savu vainu atzīst un ir paudis gatavību iespēju robežās atjaunot to vides stāvokli, kāds bija pirms darbu sākšanas, skaidroja Feldmane. Galvenais nodarītais kaitējums videi ir iznicinātās zivju barotnes, bet no speciālistu viedokļa trīs gadu laikā tās varētu atjaunoties. Darbi veikti atsevišķos upes posmos, un no tiem ir gan zaudējumi, gan arī ieguvumi, tāpēc situācija videi nodarītā kaitējuma ziņā neesot tik viennozīmīga. “Sliktākais ir tas, ka darbi nebija saskaņoti. Tos vajadzēja veikt saudzīgāk, nevis nekontrolēti, pēc ekskavatorista ieskatiem,” skaidroja Feldmane.

Uzņēmums “Grobiņas HES” šos darbus veica, jo Grobiņas novada pašvaldība ar to noslēgusi līgumu par Dzirnavu dīķa un Ālandes upes krastu apsaimniekošanu. Atšķirībā no rakšanas darbiem Ālandes upē Dzirnavu dīķī veiktie darbi iepriekš ir tikuši saskaņoti. Vaicāts, kādēļ šāda procedūra netika ievērota attiecībā uz darbiem Ālandes upē, uzņēmuma vadītājs Oskars Kazbuķis norādīja, ka Dzirnavu dīķī veiktie darbi un Ālandes upes tīrīšana pēc rakstura un būtības daudz neatšķiroties, atšķiras zemes kadastra numuri un aizsargājamās zonas. Pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem (nebija sala un bargas ziemas), darbi Dzirnavu dīķī tika izdarīti ātrāk, nekā plānots, un pēc tam tie tika turpināti Ālandes upē līdz Priedulāju ielai.

“Līdz darbi tika apturēti, bija izdarīts 80% no darbu apjoma. Esam jau pieprasījuši tehniskos noteikumus [upes posma labiekārtošanai], lai varētu turpināt darbus,” informēja Kazbuķis.

Gar upes krastu no Skābaržkalna līdz Zentas Mauriņas ielai plānots izveidot grants seguma pastaigu taku. Paralēli tiek izstrādāts upes sanācijas projekts, piesaistot upju ekspertu. Kā paredzēts projekta sākuma noteikumos, no “BIOR” ir pieprasīts zivju resursiem nodarīto zaudējumu aprēķins.

Darbus nepieciešams veikt, lai attīrītu ar krūmājiem aizaugušos Ālandes upes krastus, padarot tos publiski pieejamus gājējiem, makšķerniekiem un laivotājiem, skaidroja Kazbuķis.