Ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu projekta “Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” ietvaros ir uzsākta Durbes ezera, tai skaitā īpaši aizsargājamās teritorijas “Durbes ezera pļavas” dabas aizsardzības plāna 2012.-2019. gadam izstrāde.

Kā informē Kurzemes plānošanas reģiona Plānošanas nodaļa projektu vadītāja Ligita Laipeniece, tad plāna izstrādes mērķis ir nodrošināt reto un īpaši aizsargājamo sugu, kā arī biotopu aizsardzību, saglabājot Durbes ezera raksturīgo ainavu, vienlaicīgi nodrošinot Durbes novada ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību.

Apjomīgā, gandrīz 200 lappuses biezā dokumenta izstrādi līdz šā gada oktobrim veiks uzņēmums “L.U. Consulting”, kuram jau ir pieredze, izstrādājot līdzīgu plānu Liepājas ezeram. Aptuveni trešā daļa no ezera teritorijas jeb dabas liegums “Durbes ezera pļavas” kopš 2004. gada iekļautas “Natura 2000” aizsargājamo teritoriju sarakstā. Durbes novadam iepriekš bijusi  negatīva pieredze ar Dabas aizsardzības plāna izstrādi, kas dažādu iemeslu dēļ pārtraukta.

Jaunā plāna izstrādātāja “L.U. Consulting” valdes locekle, hidroloģe Loreta Urtāne uzsver, ka plānam ir jābūt vienošanās rezultātam par to, kādas vērtības ir jāsargā un kā šo teritoriju turpmāk apsaimniekot. Šajā procesā, viņasprāt, aktīvi ir jāpiedalās ezera krastos esošo zemju īpašniekiem un iedzīvotājiem, kas, tur saimniekojot, nodrošina savu eksistenci un bērnu nākotni. Plāna sabiedriskās apspriešanas pirmajā sanāksmē Durbes novada domē piedalījās ap 20 Durbes novada iedzīvotāju, kuri Urtānei un ornitologam Kārlim Milleram uzdeva jautājumus saistībā ar applūstošajām teritorijām, ezera aizaugšanu, putnu sugām, kas ligzdo ezera apkārtnē u.c. Plāna izstrādātāja vairākkārt aicināja iedzīvotājus izteikt savus ierosinājumus un ieteikumus, kurus solīja ņemt vērā dokumenta izstrādes procesā.

Kā sanāksmes laikā atzina Urtāne, šis ir pirmais gadījums Latvijā, kad pašvaldība rosinājusi  izstrādāt dabas aizsardzības plānu arī tām teritorijām, kas neietilpst īpaši aizsargājamo teritoriju sarakstā. “Tas liecina, ka Durbes novada vadība ļoti nopietni domā par ezera teritoriju apsaimniekošanu un izmantošanu nākotnē,” sacīja Urtāne. Viņa arī atzina, ka savulaik “Natura 2000”  teritorijas veidotas lielā steigā un bez pietiekami laba pamatojuma. “Mūsu uzdevums ir vēlreiz nopietni izpētīt šīs teritorijas, saprast, kas ir to patiesās dabas aizsardzības vērtības un kā tās sargāt. Aizsardzība ne vienmēr ir aizliegums veikt, piemēram, saimniecisko darbību. Aizsardzība ir saprātīga un pareiza teritorijas apsaimniekošana,” uzskata Urtāne.

Bieži notiekot tā, ka dabas aizsardzības intereses tiek pretnostatītas teritorijas izmantošanas interesēm.”Tas, ko mēs gribam – ir nojaukt šīs robežas. Jāsaprot, ka vērtība ir arī cilvēki, kas šeit dzīvo un viņu intereses ir jāņem vērā – tās jāsabalansē dabas aizsardzības, ezera apsaimniekošanas un atpūtnieku interesēm,” uzskata Urtāne. Galarezultātam, viņasprāt, ir jābūt tādam, lai apmierināti ar plānu ir visi – gan zivis, kas dzīvo ezerā, un putni, kas tur ligzdo, gan zemju īpašnieki un pašvaldība.

Dabas aisardzības plāna izstrādes laikā plānots ievākt ūdens paraugus un noteikt ezrera piesārņojuma līmeni. Tāpat paredzēts noteikt ezera aizauguma līmeni, apzināt ezera resursus, tā apkārtnē ligzdojošo putnu skaitu, pētīt ūdenskrātuves hidroloģisko režīmu u.c. Kā sola plāna izstrādātāji, atsevišķa sanāksme tiks rīkota par ezera ūdens līmeņa stabilizāciju.

Kā informēja Urtāne, Dabas aizsardzības plāna 1. redakcijas sabiedriskā apspriešana plānota jūnija beigās. Informācija par to un citām ar plāna izstrādi saistītām aktivitātēm būs atrodama Durbes novada domes interneta mājaslapā durbe.lv.
Plāna izstrādāšanā piedalīsies ornitologi, hidrologi, biotopu eksperti un citi sertificēti speciālisti.

Dabas aizsardzības plānam ir jābūt saskaņotam ar Ventas upju baseina apsaimniekošanas plānu 2010-2015.g. u.c. augstākstāvošiem plānošanas dokumentiem.

Projekta “Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” vadošais partneris no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija kā arī Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, un biedrība “Liepājas ezeri”.

Savukārt Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija, Ventas reģionālais parks. Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu un to plānots īstenot līdz šī gada beigām.

foto no durbe.lv