Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 18. augusts

+17°C
Vējš: DA 3.9 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene

Uztrauc aizsargājamo teritoriju nākotne  (16)

Atslēgvārdi bernāti | meži

"Latvijas Valsts meži" nesen pabeiguši kopšanas cirti Bernātu dabas parkā. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektora Andra Maisiņa domām, tā nav veikta pietiekami saudzīgi.

 

Viņaprāt, "Valsts meži" nav pildījuši dotos solījumus iedzīvotājiem, kas pērn izteica bažas par to, vai darbi tiks veikti, neaizmirstot, ka tā ir īpaši aizsargājama dabas teritorija. 

"Man liekas, viņi strādāja tāpat kā jebkurā citā cirsmā. Neņemot vērā, ka tā ir īpaši aizsargājama dabas teritorija," pēc pāris veiktajām pārbaudēm Bernātu mežā secinājis Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes Reģionālās administrācijas vecākais valsts vides inspektors A. Maisiņš. Komentējot, vai darbības veiktas saudzīgi, akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" Dienvidkurzemes mežsaimniecības izpilddirektors Olafs Jākobsons saka: "Pilnīgi noteikti. Skatījāmies ar abām acīm un ne tikai. No mežsaimniecības un dabas kultūras viedokļa viss ir super."

A. Maisiņš norāda: likums noteic, ka, veicot kopšanas cirti, noteiktā platībā jāatstāj sausie jeb nokaltušie koki. Tas tiek darīts, lai tajos varētu vairoties mizgrauži, kas ir barība dzeņveidīgajiem putniem. Vaicāts, vai nokaltušie koki mežā ir atstāti, O. Jākobsons atbild: ja tādi vispār bijuši, tad tur arī palikuši.  Tomēr, pēc A. Maisiņa domām, darbus būtu bijis jāveic saudzīgāk. "Pēc tikšanās Nīcā viņi teica, ka brauks ar vieglāku tehniku. Tā viņi solīja, bet strādāja ar tiem pašiem harvesteriem kā citur," apgalvo inspektors. To, ka tie tik tiešām izmantoti, O. Jākobsons apstiprina.

Pēc A. Maisiņa domām, smagās darba tehnikas dēļ nelabvēlīgu ietekmi uz vidi radīs treilēšanas ceļi. "Pa kāpu augšām ir braukuši, kāpu nogāzēs ceļi ietaisīti. Savā laikā, kad Papē to darīja, tad daudzās tādās vietās sāka veidoties zemes, kāpu erozija. Zemsedze tiek aizskalota, un kāpa tajā vietā izskalota," postošo ietekmi uzsver A. Maisiņš. Kāpēc tas ir slikti? "Erozijas ietekmē kāpas tiek pūstas iekšā sauszemē. Šeit varbūt, tā kā mežs apkārt, tik graujošas ietekmes nebūs, bet katrā ziņā labi tas nav," skaidro dabas pētnieks.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 16. marta numurā.


Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.


  • Komentāri (16)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!