Veicot reidu Liepājas rajona piekrastē, organizācijas “Zemes draugi” padomes locekle Guna Grimsta kopā ar sabiedrības par atklātību “Delna” pārstāvjiem Aigu Grišāni un Kristapu Markovski, Saraiķos atklājuši iepriekš neapzinātus ēku pamatus, tāpēc sagatavotas vēstules, kas aicina pievērst uzmanību šiem būvju aizsākumiem, lai tie nepārvērstos jaunos namiņus aizsargjoslā.

Neskaitāmi žogi Nīcas pusē

G.Grimsta pastāstīja, ka sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem izdevies noskaidrot, ka pirms vairākiem gadiem šo namu būvniecībai Saraiķos bija izdotas būvatļaujas, taču vēlāk tās apturētas un tādēļ pārtraukta arī celtniecība. “Daži pamati tiešām arī bija aizauguši, taču ne visi, kas arī dara mūs uzmanīgus. Zinām taču, cik ātri šādu pamatu vietā kāpās izaug mājas,” norādīja G.Grimsta. Viņa stāsta, ka mēģinās izpētīt, kā šajā vietā vispār pēkšņi radusies nepieciešamība būvēt un kā īpašnieki vispār tikuši pie būvatļaujām. Arī “Delnas” pārstāvji sola “atradumu” pieskatīt, lai nadzīgi namu celtnieki nepacenstos izmantot izdevību, kamēr pašvaldība atsauktos uz to, ka “nevar pielikt uzraugu pie katriem pamatiem”. A.Grišāne tikmēr stāsta, ka neizprotama ir šādu pamatu parādīšanās mežā, ārpus apdzīvotas teritorijas, tāpēc vien šis gadījums esot jāpēta tuvāk.

Šajā pašā reidā sabiedrisko organizāciju pārstāvju ceļš vedis arī uz Kolku un Liepājas rajona Nīcas pagasta teritoriju. “Šeit nepatīkama tendence ir neskaitāmie žogi kāpu aizsargjoslā, kas pēc savas būtības tādas pašas būves vien ir, tādēļ diez vai uzskatāmi par likumīgiem,” saka G.Grimsta. Šeit saduras privātīpašnieku vēlmes aizsargāt savus īpašumus no sabiedrības interesēm, piemēram, no pastaigām kāpās. “Arī Kolkas pusē pēkšņi nekurienes vidū parādās pamatīga apbūve,” piebilst A.Grišāne, paužot nožēlu, ka daudzviet piekrastes pašvaldības joprojām pat pēc saceltajiem skandāliem nekontrolē situāciju būvniecības jomā, tādēļ privātīpašniekiem iespējams darboties diezgan droši.

“Šādi reidi, kā veicām mēs, regulāri būtu jāveic atbildīgajiem dienestiem, kas arī pēc būtības ir tas, ko rosinājām nu jau gandrīz pirms gada, taču redzamu izmaiņu nav joprojām,” saka “Delnas” pārstāve.

Pēc būtības neatbild

A.Grišāne atgādina, ka sabiedriskās organizācijas “Delna”, Latvijas Zaļā kustība, Pasaules dabas fonds un Vides aizsardzības klubs vēl 2005.gada nogalē norādīja, ka attiecībā uz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu tiek pārkāpts Aizsargjoslu likums un nelikumīgās darbības atļauj vai vēlāk cenšas legalizēt pašvaldības. Organizācijas pauda uzskatu, ka neilgtspējīgas pašvaldību saimniekošanas dēļ, pieļaujot vides prasību ignorēšanu un privāto apbūvi tik tuvu krastam, ne tikai tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums dabai, bet arī unikālajiem rekreācijas un tūrisma resursiem, kas varētu nodrošināt piekrastes pašvaldību attīstību.

Galvenās problēmas identificētas plānošanā, būvniecībā un pašvaldības zemes apsaimniekošanā. To esamību skaidri uzrāda nesenie notikumi Rucavā, Liepupē, Sakas novadā, Jūrmalā un citur. Pašvaldības nav bijušas spējīgas sakārtot piekrastes jautājumus un līdzšinējā valsts iejaukšanās bijusi novēlota un neefektīva. Tāpēc, pēc vēstules autoru domām, nepieciešama aktīva valsts rīcība, lai nepieļautu turpmākas nelikumības piekrastē.

Jau esam rakstījuši, ka “Delna” nesaņēma atbildi uz šo vēstuli no atbildīgajām institūcijām, tādēļ vērsās pat pie Ministru prezidenta Aigara Kalvīša. A.Grišāne uzskata, ka pat tagad vēl atbilde pēc būtības nav saņemta, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotajā vēstulē atzīta problēmu esamība un izteikta vajadzība veidot darba grupu, lai šos jautājumus risinātu. “Mums gan liekas, ka tā ir tāda atrakstīšanās,” saka A.Grišāne. Daudzviet ar pašvaldībām nav iespējams produktīvs dialogs. “Parasti pagastos starp būvniecību un attīstību tiek likta vienlīdzības zīme, lai gan, kad jautājām, kādu labumu pašvaldībai dos pāris bagātu īpašnieku privātmājas jūrmalā, mums neviens atbildēt nevar, jo ceļus joprojām nāksies uzturēt pašvaldībai un arī par gružu izvešanu gādāt tai,” saka A.Grišāne. Viņa pārmet pašvaldībām nevēlēšanos un nespēju meklēt labas idejas attīstībai.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”