Privātuzņēmēji, kas darbojas Durbes ezera krastā, vēlas rosināt diskusiju par iespējamo lieguma noteikšanu ezerā, uzskatot, ka šāda vides aizstāvju rīcība nevis uzlabos situāciju, bet pārvilks svītru visiem agrāko gadu ieguldījumiem un pēc gadiem pārvērtīs Durbes ezeru purvā. Uzņēmējs Indulis Puķe, kas saimnieko pašā ezera krastā, izveidojis šeit viesu māju un darbojas arī sabiedriskajā vides pārvaldē “Durbe”, norāda, ka ezera palienes pļavu lieguma dabas aizsardzības plāna izstrādātāju vēlme noteikt stingru lieguma zonu lielā ezera teritorijā Līgutu pusē nevis uzlabos situāciju ezerā, bet tikai pasliktinās to.

“Tagad makšķernieki, kas braukā pa ezeru ar savām motorlaivām, izplēš ūdenszāles un ezers kļūst aizvien tīrāks, nevis lēnām aizaug, kā to var redzēt citās vietās,” stāsta I.Puķe, kurš ar savu darbošanos droši saucams par zaļi domājošu un ezera ilgtermiņa attīstībā ieinteresētu privātīpašnieku. Pērn vienā no retajām sabiedriskajām ūdenskrātuvēm rajonā regulāri braukuši makšķernieki ar 116 laivām. “Šogad pirmo reizi kanālā noķērām 4 kilogramu smagu lasi, kas ienācis šeit no Sakas pa Durbes upi. Tas nozīmē, ka ezerā ūdens ir tīrs. Regulāri ielaižam ezerā zivju mazuļus, daudz esam ieguldījuši darba, lai izskaustu maluzvejniecību un sakārtotu šīs lietas. Esam sakārtojuši ezermalu un pat saņēmuši komplimentus no vecajiem durbeniekiem, ka te tagad izskatās kā viņu jaunībā, bet nu to visu draud iznīcināt nepārdomātu lēmumu dēļ,” saka I.Puķe.

Viņš bija viens no pirmajiem, kas pie Durbes ezera izveidoja savu viesu māju, un norāda, ka ik gadu iegulda milzu līdzekļus un pamatīgu darbu apkārtnes sakopšanā, tādēļ viņam nevar pārmest virspusēju pieeju. “Daudz ko esmu pārbaudījis uz savas ādas, piedzīvojis dažādas situācijas un zinu, ko runāju,” saka durbenieks. Viņš ir neizpratnē par to, ka zaļie šādu plāna risinājumu piedāvājot, vairāk aizstāv putnus, nevis cilvēkus un necenšas meklēt risinājumu, kas derētu abām pusēm. “Plāna autori runā par zosīm, kas šeit varētu ligzdot, taču kopš Grobiņas pievārtē atklāts vēja rotoru parks, zosis lido pāri Durbes ezeram un te nemaz nemēģina nolaisties,” novērojis I.Puķe. Tāpat gulbji un pīles cenšoties ligzdot arvien tuvāk cilvēku iekoptajām mītnes vietām, jo palienes pļavās savairojušās lapsas un jenoti, kas apdraud putnus. “Paši vides aizstāvji jau sapratuši, ka 140 latu liels finansiālais atbalsts palienes pļavu appļaušanai ir nepietiekams, bet es varu droši pateikt, ka tas būtu adekvāts, ja skaitlim priekšā būtu pielikts vieninieks vai arī galā būtu nulle. Un to varu apgalvot, aprēķinot paša tēriņus ezermalas appļaušanai, ko ik gadu veicu savā īpašumā,” saka I.Puķe.

Ornitologi pārmet, ka zemju īpašnieki izrakuši kanālus, tomēr I.Puķe norāda, ka tie vajadzīgi, lai ezeru atveseļotu un notiktu ūdens apmaiņa. “Kad pērnvasar zivis sāka ezerā slāpt, kanāli bija brekšu pilni,” stāsta viesu nama saimnieks. Viņš ir gatavs atteikties no saviem ieguldījumiem un nama, ja valsts atpērk šo tik ļoti vērtīgo teritoriju no viņa, taču pretējā gadījumā zemju īpašnieki ir gatavi tiesāties. “Manuprāt, vienīgais risinājums ir neliela lieguma zona vietā, kura nav apdzīvota, bet pārējā ezera teritorijā nekāds liegums nav vajadzīgs,” uzskata īpašnieks. Turklāt viņš iebilst pret to, ka dabas aizsardzības plāna izstrādātāji par Eiropas līdzekļiem izstrādāto plānu vēlas uzspiest kā vienīgo pareizo, neapspriežoties ar cilvēkiem, kas dzīvo turpat ezera piekrastē.

“Mums bezmaz apgalvo, ka tās ir Eiropas prasības un nav citu variantu, taču es zinu, ka tā nav tiesa un šiem noteikumiem ir tikai rekomendējoša prasība, ko mēs varam pielāgot savai konkrētajai situācijai Durbes ezerā. Un, liegumu nosakot, noteikti jāņem vērā viss iepriekš paveiktais un arī zemju īpašnieku nākotnes nodomi,” uzskata I.Puķe. Viņš nupat iekļauts arī darba grupā, kas turpinās plāna izstrādi, jo dažādu procesuālo pārkāpumu dēļ atcelta plāna redakcijas sabiedriskā apspriešana un tālākā notikumu gaita vēl nav skaidra. “Kurzemes Vārds” jau rakstīja, ka Latvijas Ornitoloģijas biedrība izstrādājusi dabas aizsardzības plānu dabas liegumam “Durbes ezera pļavas”, kas 596 hektāru platībā aptver Durbes novadu, Dunalkas un Vecpils pagastus.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”

Indulis Puķe uzsver, ka viņam nevar pārmest savtīgumu, jo vairāk nekā citi tieši uzņēmēji ir ieinteresēti, lai Durbes ezers būtu laba atpūtas vieta dabas mīļotājiem.

“Ja šeit būs liegums, tad kā lai makšķernieki nokļūst uz vietām, kur drīkstēs ķert zivis,” jautā viesu namu saimnieki.