Sestdiena, 2. marts Luīze, Laila, Lavīze
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vai Jauno pasauli izglābs?

Vai Jauno pasauli izglābs?
22.11.2006 19:41

0

Atslēgvārdi

Pirmdienas rītausmā, neraugoties uz stipro lietu, pie ceļa pagrieziena uz Cimdeniekiem Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktors Leonīds Zeļenskis bija sapulcinājis amatpersonas, kas varētu būt gan ieinteresētas, gan pietiekami kompetentas, lai izstrādātu plānu, kā izglābt no pilnīgas applūšanas mūsu pilsētas rajonu, ko dēvē par Jauno pasauli. Šajā tikšanās reizē piedalījās Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš, Liepājas SIA “Komunālā pārvalde” Komunālās nodaļas vadītājs Juris Muskats, Grobiņas pagasta deputāte Anna Viņķele, biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektors Ēvalds Urtāns, kā arī vairāki Reģionālās vides pārvaldes darbinieki.

Nelaimes cēloņi zināmi

Lai lasītājiem būtu skaidrs, par ko īsti ir runa, konspektīvi atgādināšu publikācijas saturu. Liepājas pilsētas teritorijā ietilpstošā teritorija, ko dēvē par Jauno pasauli, un tās apkārtne rudeņos un pavasaros aizvien vairāk applūst. Dzīves apstākļi tur kļūst neciešami. Mitrums sakrājas pagrabos, pūdē dzīvojamo ēku grīdas, iet bojā dārzi. Traucējot veikt saimnieciskās darbības, ūdens daudzas nedēļas pārklāj arī teritorijas ap Ālandes ieteku ezerā, kur atrodas lauku saimniecība “Beģi”, kas pieder ārstam Jānim Petrēvicam. Palu ūdeņiem krītoties, allaž bojā iet arī tūkstošiem zivju, kas nespēj sasniegt ezeru. Leonīds Zeļenskis, raksturojot notiekošo, uzsvēra, ka tā nav tikai vides, bet arī sociāla problēma.

Vietējie ļaudis izpētījuši šo nelaimju cēloņus. Pēc rūpnīcas “Liepājas metalurgs” rekonstrukcijas Ālandes upe vairs nespēj sasniegt ezeru, bet atduras metalurģiskā uzņēmuma dambju sistēmā. Ieplūst ezerā pēdējos gados vairs nespēj arī nelielā Kalējupīte, kas no Cietokšņa kanāla uz ezeru tek gar Liepājas pilsētas un rajona robežu, jo tās plūdumu, kas gadu desmitiem ilgi vispār nav ticis tīrīts, zem Ālandes gultnes ieraktajā caurulē ir aizsprostojuši  bebri.

Iztīrīta Tosmares ezera izteka jūrā

Jānis Petrēvics, kā arī Jaunās pasaules iedzīvotāji ir pārliecināti, ka, atjaunojot abu upīšu tecējumu, plūdus izdotos mazināt. Protams, caurteku zem Ālandes iztīrīt esot iespējams tikai vasarā, kad aizsērējuma vietai var pietuvoties ar tehniku. “Ja to nolemtu izdarīt tagad, talkā būtu jāaicina ūdenslīdēji,” sprieda Ēvalds Urtāns. Jaunās pasaules iemītnieks Ģirts Einbergs, kas dzīvo 14.novembra bulvārī 14–22a, viendien iegriezies redakcijā, pastāstīja, ka augsto ūdens līmeni Jaunajā pasaulē varot pazemināt, padarbojoties arī kādā citā vietā, proti, atbrīvojot Tosmares ezera aizsērējušo noteci uz jūru.

 Izrādījās, ka šī iespēja labi zināma arī Liepājas SIA “Komunālā pārvalde” darbiniekiem. Nodaļas vadītājs Juris Muskats pastāstīja, ka dažas dienas pēc publikācijas aizsērējusī Tosmares ezera izteka jūrā pēc novembra vētrām atbrīvota no smilšu sanesumiem. Ūdens pa to tagad tekot projām, taču esot vajadzīgs daudz laika, lai plūdu mazināšanās kļūtu pamanāma arī Jaunajā pasaulē. Turklāt arī bebri nesnaužot, bet ūdens līmeni cenšoties saglabāt, aizdambējot caurtekas.

Par to, ka tas tiešām tā ir, pārliecinājos kopīgi ar biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektoru, apmeklējot caurteku netālu no Šķēdes. Tur kādreiz ezera iztekas ceļā, lai regulētu ūdens līmeni,  bija ierīkotas arī smagas slūžas, kuras pirms kāda laika pazudušas bez pēdām. Daži spriež, ka tās nodotas metāllūžņos.

 
Lietu virzību pienāktos koordinēt vides sargiem

Tomēr, kā atzina aizvakar notikušās tikšanās dalībnieki, viss, kas paveikts līdz šim, bijusi tikai tāda lāpīšanās. Lai Jauno pasauli un tās apkārtni paglābtu no applūšanas, ir nepieciešams atjaunot abu upīšu tecējumu. Skaidrs, ka to iespējams izdarīt, sadarbojoties ne tikai pilsētas un rajona dienestiem, bet iesaistot šajā lietā arī akciju sabiedrību “Liepājas metalurgs”.

“Noskaidrojās, ka ar metalurgiem par šo tematu nemaz nav runāts,” secināja grobiņniece Anna Viņķele. Uzskatot, ka Reģionālajai vides pārvaldei būtu jābūt tai instancei, kas uzņemas organizēt lietas virzību, viņa ierosināja lūgt, lai Leonīds Zeļenskis, ilgi nevilcinoties, vēlreiz sapulcina visas problēmas risināšanā iesaistāmās amatpersonas, jo saruna lietū un vējā zem klajas debess pie Cimdenieku ceļa pagrieziena nekādu kopsaucēju rast nepalīdzēja. Anna Viņķele, kurai ir pieredze meliorācijā, ir pārliecināta, ka šīs nebūt ne vienkāršās problēmas risināšanai Liepājas domē darbā jāpieņem inženieris hidrogrāfs, kā arī jāpasūta kārtīgs projekts, kas palīdzētu novērst pilsētas un rajona teritoriju nemitīgu applūšanu.


Ēvalds Urtāns pārliecinājās, ka Tosmares ezera ieteka jūrā no smilšu sanesumiem tagad iztīrīta.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz