Vai Papes dabas parkā cērt ceļu uz jūru?
Kāpēc dabas parkā tieši pie jūras drīkst mežu zāģēt? Ar šādu jautājumu redakcijā vērsās Papes iedzīvotāji, kuri par notiekošo informējuši arī Valsts vides dienestu.
Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
“Tur bija maza pļaviņa, bet nu ir izcirsts liels laukums, kas, mūsuprāt, skar kāpu zonu,” stāsta papenieki. Viņi pieļauj, ka lietuvietis, kuram ciemā ir vairāki īpašumi, vēlas šeit uzbūvēt kempingu.
“Man dabas skaitītāji aizrādīja, ka varot uzlikt sodu par to, ka es savā īpašumā priedēm apakšā apzāģēju nokaltušo zaru strupuļus. Aizliegts, tiem esot jāļauj dabīgi atmirt.
Mēs, latvieši, te neko nedrīkstam, bet lietuvieši, kuriem ir daudz naudas, nopērk zemi un dara, kā grib,”
sašutumu pauž viens no iedzīvotājiem, kurš nevēlējās, lai tiktu publicēts viņa vārds.
Izcirstais meža gabals atrodas Papes Priediengalā, dabas parka lieguma zonā, aiz citam saimniekam piederoša paliela kempinga mājiņu kompleksa.
Vietējie ir pārliecināti, ka koku izciršana taisnā stigā līdz kāpām nozīmē, ka īpašnieks te gatavojas izbūvēt ceļu uz jūru, jo pieejas pludmalei citādi viņam nav.
Meža daļā pie jūras ir iztīrīts viss apaugums, ko liedaga tuvumā nekad nedarot un nepieļaujot, jo sīkie koki un krūmāji aiztur vēja brāzmas.
“Tagad uztaisa vietu, kur vējam ieskrieties. Pataisa mežu skrajāku, lai vētra gāž kokus. Tad būs pamatojums iztīrīt vējlauzi,” spriež papenieki.
“Tas ir tikai sākums. Ik pa laikam būs vēl kāda priede nost.”
Vietējie nesaprot, kā var nozāģēt lielas, resnas priedes, kas nav ne bojātas, ne bīstamas, arī skaistus bērzus. Viens no papeniekiem zinot, ka daži koki, kas tagad guļ zemē, nepiederot lietuvietim: “To zinu, jo cilvēks sava meža robežu bija iezīmējis ar baltu krāsu uz stumbriem. Redziet, arī tie ir nogāzti, kaut gan pieder citam.”
Rucavas novada pašvaldības izpilddirektors Edgars Bertrams ir informēts par koku ciršanu, bijis uz vietas cirsmā, tomēr norāda, ka Papes aizsargājamā dabas teritorijā par šiem jautājumiem atbild Dabas aizsardzības pārvalde.
“Cik mēs zinām, ir no “Latvijas Valsts mežiem” izdots ciršanas apliecinājums. Vai tam atbilst reālie darbi, vērtēs Valsts meža dienests,” viņš saka.
Arī pēc Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) rīcībā esošās informācijas Valsts meža dienests (VMD) esot izsniedzis ciršanas apliecinājumu un pašlaik vērtējot, vai darbības ir veiktas atbilstoši apliecinājumam, ziņo DAP sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.
“Arī DAP izvērtēs situāciju, apsekos šo teritoriju un sniegs savu vērtējumu,” paskaidro DAP pārstāve. Tas varētu notikt nākamās nedēļas otrā pusē.
VMD pagaidām nav atbildējis uz “Kurzemes Vārda” iesūtītajiem jautājumiem.
Redakcijas rīcībā ir Kurzemes Reģionālās vides pārvaldes sniegtā atbilde vienam no Papes iedzīvotājiem uz ziņojumu par koku izciršanu pie pašas jūras, lai izveidotu ceļu.
26.janvārī pārvaldes inspektori bijuši īpašumam “Vitas parks” piegulošajā mežā, kur pārkāpumus neatklāja, bet īpašumā “Pelči” konstatējuši, ka “jūrai vistuvāk augošām priedēm veikta atzarošana vai pilnīga nozāģēšana, mežaudzē sauszemes virzienā pilnībā likvidēti pamežā augošie krūmi, nokaltušie stāvošie koki un zaļojoši lapu koki – bērzi, apses, izlases veidā zāģētas dažāda diametra zaļojošas priedes.
Tiešas liecības par nodomu izveidot ceļu neapstiprinājās”. Arī vides pārvalde norāda, ka dabas liegumā kompetence administratīvo pārkāpumu procesā ir DAP un VMD, taču sekošot līdzi un sniegšot atbalstu potenciālā pārkāpuma izvērtēšanā.
“Tad jau jābūt slimam, lai mežu pavisam cirstu laukā,” “Kurzemes Vārdam” saka zemes īpašnieks Jūliuss Grigs.
Viņš pastāsta, ka notiekot ar mežzini saskaņota sanitārā cirte. Nekādu ceļu uz jūru viņš negrasoties taisīt un arī cita veida būvniecība šajā zemesgabalā neesot plānota.
“Īpašums ir jāsakārto, to prasa arī pašvaldība – zāli pļaut, krūmus iztīrīt. Izzāģē tos kokus, kuri ir slimi, kurus ir sabojājuši zem mizas dzīvojoši kaitēkļi, lai tie neietu plašumā,” skaidro zemes īpašnieks.
Viņš uzskata, ka papenieku neapmierinātībai esot pavisam cits iemesls. “Agrāk tas gabals bija pamests un nekopts. Tāpēc vietējie tur gāja un nelikumīgi cirta kokus savām vajadzībām. Nu viņi saprot, ka turpmāk tā vairs nevarēs darīt,” saka J. Grigs.