Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 22. septembris

+16°C
Vējš: A 5.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Maigurs, Mārica, Māris

Vai zemnieki kļūs par kaņepju plantatoriem?  (26)

Atslēgvārdi vaiņode | grobiņa | zemnieki | sapulce

Pagājušonedēļ Vaiņodes un Grobiņas pagastos notika zemnieku sapulces, kurās runāja par kaņepju audzēšanas priekšrocībām. Pievērsties šai kultūrai aicināja Vācijas uzņēmējs un diplomēts inženieris Verners Šveinsbergs, kura izstrādāto projektu atbalsta firmas "Inos" pārstāvis Arnis Adakovskis un SIA "Daiļrade koks" Vaiņodes ražotnes izpilddirektors Edgars Treimanis.

Plāno apstrādes rūpnīcu

Interese par šo piedāvājumu ir diezgan jūtama. Grobiņas pagastnama zālē bija sapulcējies vismaz pusotrs desmits lauksaimnieku. Apmēram tikpat daudz klausītāju esot ieradušies arī Vaiņodē.

Iepazīstinot ar savām iecerēm, V. Šveinsbergs un A. Adakovskis pastāstīja, ka Vācijā kaņepes dažādām ražošanas vajadzībām audzē diezgan plaši, taču, lai vēl vairāk paplašinātu sējumus, tur vienkārši nepietiekot zemes. Kaņepes esot pieticīga kultūra un augsnes ziņā nav necik izvēlīgas. Tās neprasot arī minerālo mēslojumu un pesticīdus. No viena hektāra sezonā iespējams novākt septiņas līdz 12 tonnas stublāju. Taču vajadzības pēc izejvielām esot daudzkārt lielākas.

Projekts paredz Latvijā uzcelt kaņepju apstrādes rūpnīcu, kurā, atdalot šķiedru no serdeņiem, gadā spēs apstrādāt ap 30 tūkstošiem tonnu stublāju. Tas nozīmējot, ka kaņepju audzēšanai ir jāatvēl no 4,5 līdz 5 tūkstošiem hektāru zemes.

Vajadzīgi izmēģinājumi

Projekta autors pauda atziņu, ka apgūt kaņepju audzēšanu nav īpaši sarežģīti un to spēj izdarīt ikviens lauksaimnieks. Tās sējot aprīļa beigās vai maija sākumā, bet ražu varot sagaidīt augusta beigās un septembrī.

Tagad pats svarīgākais esot pārliecināties, kā kaņepes aug Latvijas apstākļos un cik lielas ražas no tām iespējams iegūt. Rezultāts varot būt atšķirīgs pat Vaiņodē un Grobiņas pagastā, tāpēc izmēģināt audzēšanu sākumā pavisam nelielās platībās vajadzētu pēc iespējas vairāk interesentiem, lai vēlāk varētu salīdzināt un izdarīt secinājumus. Tad arī izlemtu, kā rīkoties nākotnē.

Viens otrs nepacietīgāks zemturis eksperimentā jau iesaistījies. Sapulcē piedalījās Kuldīgas rajona Īvandes pagasta zemnieks Vilnis Junkers, kurš šopavasar kaņepēm atvēlējis desmit hektāru. Pie viņa vasarā pulcēsies citi potenciālie audzētāji, lai novērtētu, kādi ir pirmie panākumi. Uz šo semināru solījies atbraukt kāds kaņepju audzēšanā pieredzējis vācu fermeris. Arī grobiņnieks Andris Jaunskungs pēc sapulces bija pilns apņēmības pamēģināt. Bet E. Treimanis, lai mazinātu iespējamos riskus, mudināja potenciālos kaņepju audzētājus tuvākajā laikā veidot asociāciju vai kooperatīvo sabiedrību.

Vācietis nepelnīs uz zemnieku rēķina

Nosaucot Vācijas cenas, V. Šveinsbergs salīdzināja kaņepju audzēšanas iespējamos tēriņus ar rudzu un miežu izmaksām un atzina, ka kaņepes ir izdevīgākas, jo no viena hektāra varot iegūt aptuveni 1000 eiro.

Savukārt E. Treimanis pastāstīja, ka kaņepju audzēšanā risks ir niecīgs, te praktiski nav atkritumu, jo izmantojams ir viss augs un gandrīz vai vienlīdz vērtīgas ir abas tā sastāvdaļas. Šķiedru, kas veido 30 procentu no produkcijas, ar nepacietību gaida mēbeļu ražotāji, mašīnu un lidaparātu būvētāji, bet serdeņus var lietot apkurei, pakaišiem vai citām vajadzībām.

Idejas virzītāji uzsvēra, ka zemnieku rokās ir kaņepju audzēšana, to novākšana un nogādāšana pārstrādātājiem, taču nevajagot domāt, ka ir atbraucis viens vācietis, kurš nolēmis nopelnīt uz zemnieku rēķina. Projekts būšot atvērts un rūpnīcas celtniecībā, ko paredzēts pabeigt 2011. gada rudenī, lauksaimnieki varēs piedalīties gan kā investori, gan kā akcionāri. Esot cerības tā īstenošanai saņemt arī Eiropas Savienības subsīdijas iekārtu iegādei. Peļņas iespējas varētu palielināties, ja iegūto šķiedru realizētu Vācijā, kur cenas esot augstākas.

Šo kaņepju audzēšana ir akceptēta Eiropas Savienībā, jo tās neizmanto, lai apreibinātos. Tomēr likums nosaka: platības, ko apsēs ar šo kultūru, ir jāreģistrē policijā. Kaņepes nedrīkstot kultivēt arī segtās platībās, jo tad toksisko vielu tajās rodas vairāk.

Uzziņai

– Nevar likt vienlīdzības zīmi starp kaņepēm, ko audzē Latvijā uz lauka, un tām, ko izmanto narkotiku ieguvei.
– Veselīgs ir kaņepju sviests.
– Tautsaimniecībā pieprasīta ir arī kaņepju šķiedra un serdeņi, ko izmanto apkurei.
– Hektāra apsēšanai vajadzīgs ap 33 kg sēklas. 1 kg cena – ap 3 eiro.
– Kaņepju stublāji sasniedz 3 līdz 3,5 m augstumu.
– Novākšanai speciāla tehnika neesot vajadzīga, stublājus sagarina, sapresē un nogādā rūpnīcā.

Pēteris Jaunzems,
"Kurzemes Vārds"

Kuldīgas rajona zemnieks Vilnis Junkers (no labās) informēja Edgaru Treimani (no kreisās) un Arni Adakovski, ka ar kaņepēm jau apsējis 10 hektārus.

  • Komentāri (26)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!