Uzņēmējam Andrim Griģim piederošais cūkaudzēšanas komplekss SIA “Vaiņodes bekons” vakar sāka dzīvu cūku eksportu uz Krievzemi.

Risku praktiski neesot, jo tur atrastais sadarbības partneris apņēmies veikt priekšapmaksu, kā arī nodarboties ar produkcijas realizāciju lielajā kaimiņvalstī, kur tirgus iespējas praktiski ir neizsmeļamas.

A. Griģis presei pastāstīja, ka šo biznesu uzskata par labu izaicinājumu un vēlas atjaunot tirdznieciskās sadarbības tradīcijas, kādas jau savulaik pastāvējušas.

Mēnesī Krievijā paredzēts nogādāt 1000 bekoncūku. Vaiņodes lauksaimnieciskās ražošanas kompleksa jauda ir vismaz 30 tūkstoši cūku gadā. Tā celtniecība tika pabeigta 2008. gada sākumā. Aptuveni pirms diviem mēnešiem audzētava, kur nodarbināti 18 cilvēki, sasniedza plānoto ražošanas apjomu, ko pagaidām neesot paredzēts palielināt. Kompleksa izveidē ieguldīti aptuveni 10 miljoni eiro, un pusi no izaudzētajām cūkām pārstrādā ražotnē “Kurzemes bekons”.

SIA “Vaiņodes bekons” Liepājas rajonā ir pirmais cūkaudzēšanas uzņēmums, kas sācis sadarbību ar Krieviju. Taču Latvijā tas nav jaunums, jo produkciju uz kaimiņvalsti eksportē jau vairāk nekā 10 uzņēmumu. Kopš 2006. gada to jau dara lielākais mūsu valsts cūkkopības komplekss “Miķelāni”, kas izved 2 līdz 2,5 tūkstošus bekoncūku mēnesī un pērn kaimiņzemē realizējis pusi no gada gaitā izaudzētā cūku daudzuma.

Latvijas cūku audzētāju asociācijas direktors Varis Sīmanis izteicies, ka Krievijā interese par piegādēm no Latvijas esot liela. Tomēr šajā jomā mūs kārtējo reizi apsteiguši brāļi lietuvieši, kas uz Krieviju izved 80 procentu no valstī izaudzēto cūku daudzuma – tik daudz, ka pašiem vairs nepietiekot un, lai apgādātu patērētājus, produkciju nākoties pat ievest. Mūsu valsts audzētāji vietējā tirgus pieprasījumu nodrošina aptuveni par 60 procentiem.

Savukārt SIA “Nīcas rukši” vadītāja Dzintra Lejniece teica, ka par kilogramu cūkgaļas Krievijā ir iespējams saņemt 7 līdz 8 santīmus vairāk nekā maksā vietējā tirgū. Problēmas esot saistītas tikai ar atļauju saņemšanu. Taču arī šajā jomā vērojami pozitīvi risinājumi, jo Krievijas pārtikas drošības uzraudzības iestādes vienojušās ar Latvijas Pārtikas un veterināro dienestu par sadarbību, uz kuru paļaujoties. “Arī mēs esam par šīm iespējām domājuši,” atzina Dz. Lejniece, kas Krievijas tirgu vērtē kā ļoti perspektīvu.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Latvijas bekons Krievijā ir pieprasīts, taču piegādi līdz šim kavēja pārtikas drošības uzraudzības dienestu prasības.