Sestdien, 9.septembrī, pulksten 12 Vaiņodes lidlaukā atklās Latvijā pirmos Gaismas svētkus, ko lidlauka īpašniece un svētku iniciatore Ināra Avotiņa iecerējusi kā brīdi, kas aicina pacelt acis uz debesīm. Svētkus rīko “Igo mūzikas menedžments” kopā ar Vaiņodes Pagasta padomi. Igo stāsta, ka svētki tiks atklāti ar dievkalpojumu, kam sekos koncerts bērniem, firmas “Harley Davidson” spēkratu parāde, lidojumi virs lidlauka, vadāmo helikopteru modeļu izrāde,

bet vakarā koncerts Ufo vadībā, kurā piedalīsies Ivo Fomins, Igo un grupa “Labvēlīgais tips”. Vakara nobeigumā – pirotehniķa Ilmāra Āboliņa vērienīgā uguņošana.

Vaiņodes lidlauka tagadējā īpašniece un Gaismas svētku idejas autore Ināra Avotiņa ir iecerējusi atjaunot senās lidlauka aviācijas tradīcijas: “Mēs ļoti vēlamies, lai šie svētki katru gadu iedvesmotu cilvēkus paskatīties ne tikai uz priekšu ikdienas steigā, bet arī uz augšu un ieraudzīt debesis, zvaigznes un savu gaišo domu lidojumu, kas materializējas uz zemes.” Gaismas svētkus atbalsta uzņēmumi “Baltkonsults”, “Valodu vēstniecība”, “Baltairs”, “LTL”, akciju sabiedrība “Būvmeistars”, TV “Dzintare”, firma “Auditors Liepāja”, SIA “Muskats” un citi.

Vaiņodes lidlauks ir veidojies jau Latvijas brīvvalsts laikā, šeit bija viens no Latvijas aviācijas šūpuļiem – pirmie dirižabļi Latvijā un vieni no pirmajiem planieriem – “Dūja”, “Zelta Vārpa” un “Pārsla” pacēlās tieši Vaiņodes lidlaukā. 1916.gadā tika uzbūvēti divi dirižabļu angāri – “Valter” un “Valhalla”. Dirižabļu uzdevums bija mest bumbas uz krievu armijas pozīcijām Rīgā. 1926.gadā dirižabļu angāri tika nojaukti un pārvietoti uz Rīgu, kuros tagad izvietojies Rīgas Centrāltirgus.

Katru gadu augusta otrajā svētdienā Vaiņodes lidlaukā notika Aviācijas svētki, kurus ar savu klātbūtni pagodināja arī Latvijas valdības pārstāvji. Pēc 1940.gada Vaiņodes lidlauks izveidojās kā viens no PSRS lielākajiem militārajiem lidlaukiem Baltijas valstīs ar diviem 2,5 km gariem skrejceļiem.

Pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas 1995. – 1997.gadā Vaiņodes lidlauks daļēji tika nojaukts un dzelzsbetona plātnes, kas klāja skrejceļus un lidlauka teritoriju tika izmantotas Liepājas ostas sakārtošanai un attīstībai. Arī tagad lidlauks nav pamests novārtā, un te saglabājušies ap 16 angāru un 1800 metru no viena skrejceļa.