Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vakars Aizputē ar ciemošanos un radošu rosību

Pagājušās piektdienas vakars Aizputē pagāja mākslinieciskās noskaņās. Radošajā piedzīvojumā “Iepazīsti Aizputi” pie sevis aizputniekus un pilsētas viesus ar atplestām rokām uzņēma vietējie darboņi, pierādot, ka šī ir viena no Dienvidkurzemes novada rosīgākajām vietām.

19.07.2022 06:00

liepajniekiem.lv

Zemenes ēd un drukā

Sagatavotā programma bija plaša, un interesentiem nebija viegli izskraidīt no vienas vietas uz nākamo, jo visu gribējās redzēt, piedzīvot un, pats galvenais, pašiem iemācīties.

Līdztekus radošajām darbnīcām visas dienas garumā bija iespējams aplūkot izstādes Aizputes novadpētniecības muzejā, kultūras namā un galerijā “Mētras māja”, tāpat apmeklēt arī baznīcas.

Par savu pirmo pieturvietu daudzi tomēr bija izvēlējušies tieši bohēmisko kultūrvietu un kafejnīcu “Lapka Hemp”, kur vakara tēma bija zemenes. Mazāki un lielāki aizputnieki un pilsētas viesi mielojās gan ar zemeņu saldējuma kokteiļiem, gan ar zemenēm rotātām vafelēm ar putukrējumu.

Vafeles ar zemenēm un putukrējumu apmeklētājiem kļuva par galveno vakara našķi. Foto: Ģirts Gertsons

Visa vakara garumā “Lapka Hemp” bija vislabāk apmeklētā radošā gara mājvieta. Daudzi šeit laiku pavadīja mierīgā atmosfērā, vienkārši sarunājoties vai uzspēlējot novusu.

Te norisinājās arī “Aizputes kreklu” meistardarbnīca – interesenti apguva sietspiedes tehniku. Vietējās uzņēmējas un mākslinieces Linda Lūse, Sandra Balode un Arita Gūtmane palīdzēja radīt kreklus ar zemeņu apdruku.

“Radošā pasaule ir atvērta visām krāsām un iespējām,”

sacīja L. Lūse. Vai tas bija liels, vai mazs – darbojās pilnīgi visi.

Aizputnieki stāstīja, ka pēc ilgās pagājušo gadu mājsēdes beidzot iznākuši, lai no jauna iepazītos un baudītu pilsētas radošo piedāvājumu. “Pārāk ilgi biju iesēdējies mājās. Atnācu apskatīties, kas jauns Aizputē notiek un parunāties ar citiem, satikt draugus,” smaidot sacīja Juris.

Turpina senās muižas tradīciju

Savukārt senajā Amalienburgas muižā ikkatram tika piedāvāta iespēja uzrakstīt vēstulīti kādam mīļajam, jo ikdienas steigā bieži aizmirstas tuvajiem pateikt svarīgus vārdus.

Ēkas telpās vēl nav ievilkta elektrība, taču tas nevienam nebija šķērslis. Muižas saimniece Marta Gaile par attiecīgās atmosfēras radīšanu bija padomājusi – vēstulītes tika rakstītas sveču gaismā, tāpēc veidojās intīma un romantiska gaisotne.

Lai rakstītie vārdi būtu siltāki un process vēl patīkamāks, saimnieki ciemiņus sagaidīja ar tēju un cepumiem.

Dažādo izmēru un krāsu aploksnītes, tāpat kā vecajos laikos, rakstītāji varēja aizzīmogot ar vaska zīmodziņu.

“Vēstuļu rakstīšana jau ir Amalienburgas tradīcija,” stāsta M. Gaile, norādot, ka aktivitātes ar rakstīšanu te notikušas jau agrāk.

Pašai Amalienburgas muižas ēkai ir neparasta vēsture – tajā senāk atradusies Latvijas Valsts bankas filiāle. Uz vietas bija skatāmas arī Aizputes muzeja arhīvā atrastās fotogrāfijas no tā laika.

Aizputes Mākslas parkā tā saimnieks Ģirts Brumsons vadīja radošās mākslas darbnīcas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Koka ripiņās bērni, vecākiem piepalīdzot, iededzināja zīmējumus vai citādus rakstus.

Aizputes Mākslas parka radošās darbnīcas augļi prieku sagādāja ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Foto: Ģirts Gertsons

“Visskaistāk ir tad, kad bērni un vecāki darbojas kopā un palīdz viens otram,” sacīja radošās darbnīcas vadītājs.

Cilvēki šeit pulcējās, lai apskatītu pašu Mākslas parku, bet svarīgi bijis atvest tieši bērnus, lai viņi iemācītos ko jaunu. “Gribējās vienkārši izrauties no mājas. Dzirdējām, ka būs radošās darbnīcas, un gribējās atvest bērnus,” teica Valda, kura uz Aizputi atbraukusi no Cīravas.

Tiešām ir ko piedāvāt!

Lailas Luzeres vadībā radošajā darbnīcā “LaLu” katrs varēja izmēģināt savu roku pogu šūšanā un bada pankūku cepšanā. Šujot laimes pogas pie spilvenu auduma, ar adatām uzmanīgi darbojās pat mazākie.

L. Luzere norādīja, ka pēc tam, kad spilveni būšot pabeigti, tie rotāšoties darbnīcas pagalmā. Darbnīcas vadītāja arī visus aicināja ielūkoties aiz noslēpumainas dēļu sienas, kur katram bija jāierauga savs brīnums.

Daudzi nekad dzīvē nemaz īstu bada pankūku pannu neesot redzējuši,

tāpēc “LaLu” piedāvāto bada pankūku cepšanas iespēju naski steidzās izmantot.

Pēc pankūku cepšanas meistares Airas Luzeres pamācībām visi paši varēja liet pannā mīklu, cept, ar kruķīti pannu grozīt, arī pankūku malku saskaldīt un pēcāk pieēst pilnus punčus pankūkām.

Radošās darbnīcas “LaLu” vadītāja Laila Luzere ciemiņiem pie bada pankūkām bija uzvārījusi arī kaķumētru tēju. Foto: Ģirts Gertsons

L. Luzere stāstīja, ka pagalms aktīvi apmeklēts jau visas dienas garumā. Nav brīnums, jo te gaisā virmoja pankūku smarža un nenorima skraidošu bērnu smiekli. “Vidi radījām tādu, lai visi labi justos. Pats galvenais ir tas, lai atnākušie aizietu ar labām emocijām,” sacīja “LaLu” saimniece.

Bija izklaides arī tikai pieaugušajiem. Sava pagrabiņa durvis piektdienas vakarā vēra arī “Aizputes Vīna darītava”, kur, klausoties vīndara Mārtiņa Santa humoristiskajā stāstījumā, apmeklētāji ar lielu kāri degustēja vietējo vīnu.

Pēc vīna darītavas apmeklējuma cilvēki nu jau jautrākā solītī devās izdejoties zaļumballē kopā ar grupu “Mākoņstūmēji”.

“Iepazīsti Aizputi” vietējiem nozīmēja kopā būšanas vakaru, kur satikt savējos, aprunāties ar kādu sen nesatikto un vienkārši labi pavadīt laiku. Vakars bija tikai vēl viens atgādinājums par to, ka Aizputei tiešām ir ko piedāvāt.

“Šādi gaismā tiek celta Aizputes kultūra. Ir labi, ka cilvēkiem ir iespēja vienā vakarā paciemoties dažādās vietās un līdz ar to veidojas vesela kultūras programma. Izvērties tiešām labs pasākums,” novērtēja arī Sandija Santa.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz