Izrēķinot maksimālo akta iesniegšanas termiņu, negadījuma izmeklēšanas aktam inspekcijā vajadzējis būt reģistrētam vēl pagājušā gada decembra pēdējā darba dienā jeb 30. datumā. VDI norāda, ka uzņēmumam būs jāsniedz Inspekcijai paskaidrojums par kavēšanās iemesliem.

Pēc Ministru kabineta noteikumiem, ja nelaimes gadījums, kas noticis uzņēmumā, ir ceļu satiksmes negadījums, to izmeklē pats darba devējs, kurš iesniedz nelaimes gadījuma izmeklēšanas aktu VDI maksimums 30 darba dienu laikā no brīža, kad uzņēmums paziņo inspekcijai par notikumu. Uzņēmums inspekciju bija informējis 22. novembrī.

”Inspekcijas mērķis nav sodīt darba devēju, bet gan veicināt darba devēju izpratni par to, cik būtiski ir izmeklēt notikušu nelaimes gadījumu darbā. Novērtējam jebkuru darba devēju, kurš godprātīgi sadarbojas un necenšas slēpt notikušos nelaimes gadījumus darbā.

Arī šajā konkrētajā gadījumā darba devējs par notikušo nelaimes gadījumu Inspekcijai paziņoja savlaicīgi, proti, nākamajā darba dienā pēc notikuma, kā arī veica minētā nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanu un nelaimes gadījuma darbā akta reģistrēšanu Inspekcijā,”

saka VDI komunikācijas pārstāve Aiga Meistere.

”Kurzemes Vārds” rakstīja, ka 17. novembrī pulksten 8.30 Rucavas pagastā kāda uzņēmuma teritorijā notika ceļu satiksmes negadījums.

Autovadītājs, atpakaļgaitā vadot smago transportlīdzekli ar piekabi, uzbrauca, kā pēcāk noskaidrojām 1994. gadā dzimušam vīrietim, kurš tobrīd bijis uz rampas, aiz automašīnas, un norādīja šoferim, cik tālu drīkst braukt. Negadījuma rezultātā vīrieti piespieda pie rampas.

Cietušo ar vairākām smagām traumām nogādāja Liepājas Reģionālajā slimnīcā, kur par viņa dzīvību cīnījās vesela mediķu komanda, piesaistot speciālistus no citām slimnīcām.

Valsts policija ierosināja kriminālprocesu.

Ne cietušais, ne viņa tuvinieki nevēlējās atklāt uzņēmumu, vien norādīja, ka tas pastiprināti interesējas par viņa veselību un pašsajūtu.

UZZIŅAI

Nelaimes gadījums darbā ir apdrošinātas personas veselībai nodarītais kaitējums vai nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums (piemēram, pakrītot lauzta kāja vai ķīmiskas vielas radīts apdegums), kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošas briesmas.

Pašnodarbinātie nav apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, tātad nevar saņemt apdrošināšanas atlīdzību no valsts.

Atlīdzības apmērs ir tieši atkarīgs no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas jeb ”oficiālās algas”, no kuras darba devējs ir maksājis nodokļus.

Ja noticis nelaimes gadījums darbā, pirmās 10 dienas slimības pabalstu darbiniekam sedz darba devējs no saviem līdzekļiem, sākot no 11. dienas darbanespējas lapu apmaksā valsts.

Ja darbspēju atgūšanas periods ilgst vairāk par 26 kalendārajām nedēļām, tad, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀK) atzinumu, slimības pabalsta izmaksas periodu var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz 52 kalendārajām nedēļām.

Ja nelaimes gadījuma darbā rezultātā pilnīgi vai daļēji zaudētas darbspējas, var saņemt atlīdzību par darbaspēju zaudējumu.

Avots: VDI, VSAA