Septītais atpūtas pasākums “Ma-Dara”, veltīts ziedu tēmai, Ziemupē sestdien no pēcpusdienas līdz vēlai naktij bija piepildīts ar dziesmām, dzeju un radošu darbību. Rīkotāji, biedrība “Ziemupīte” uzsver, ka skatītāji šeit kļūst par savējiem, kas turpmāk iesaista vēl citus savējos. “Ziemupe ir mūsu mīļākā vieta,” došanos šeit atpūsties ik gadu pamato pasākuma pastāvīgie apmeklētāji.

Uzsverot pasākuma nosaukumā vārda izskaņu “dara”, Ziemupē tika darītas daudzas un dažādas lietas. Tirdziņā jeb prasmju Mītavā bija iespēja ne tikai pirkt, bet pašam pamēģināt ieklausīties akmenī vai dzintarā, sagaršot un sasmaržot dabas veltes, apgūt kādu cimdu rakstu vai pagatavot sapņu ķērāju.

Latvijā vienīgā meldru pinēja, meistare Ineta Vēvere no Garciema mācīja pagatavot kādu galvas rotu vai mantiņu bērniem. “Materiāls ir dabīgs, ļoti patīkami rokām, prātam, degunam un garšai. Īpaši maziem bērniem garšo graužamās meldru lellītes, kad nāk zobi,” stāstīja meistare. Viņa strādā galvenokārt ar jūras meldriem, kas saglabā sāļumu. Lai varētu pīt, meldri ir jāizžāvē un pēc tam jāsamērcē. “Ja mērcē, aplejot ar karstu ūdeni, tad ziemā mājās uzplaukst tāda vasara! Tik skaista smarža – pēc medus, jūras un saules. Kad ir nopīta cepure galvā, arī tā smaržo. Meldri patīk arī kaķiem, tās ir ideālas mantiņas. Atklājām – ja kaķis nočiepj no plaukta, tad sagrauž. Ja iedod kaķim meldru bumbiņu un pasaka, ka tā ir tava, viņš ideāli spēlējas,” zināja teikt I. Vēvere.

“Pūķspārna vasaras skolā” izskatījās un smaržoja kā īstā burvju skolā. Kristīne Jonīte Jurkēviča maisīja katlu un smējās, ka šeit vārot reālas ziepes: “Izvēlas ēterisko eļļu, kas visvairāk patīk, pieliek trīs pilieniņus. Tās ieturētas ziedu tēmā – ceriņi, liepziedi, fuksijas, lilijas. Izvēlas materiālu skrubim – zemeņu sēkliņas, lavandu, rožlapiņas, āboliņš, pelašķi, vīgriezes. Ir sagatavota ziepju masa ar šī sviestu. Likās, ka būs mierīgi, bet mēs strādājam galvas nepacēluši.” Turpat blakus savu nelielu izstādi bija sarīkojis jaunais tēlnieks Valters Artūrs Vītols, kurš par to arī prata saistoši pastāstīt. “Kā parasti, izstāde ir par mītiskiem tēliem. Šogad sadalīju tos pa grupām,” uz kadiķī iekārtajām figūriņām rādīja mākslinieks. “Apakšā ir dažādas čūskas, kas ir no mitoloģijas klišejas par Keoskampfu – vētras dievu, kurš nokauj pūķi vai čūsku. Tad ir jūras ļaudis, ir nāves vēstneši, vampīri, elles suņi un miega paralīzes gari.” Vaicāts, vai kadiķa zarus šie mošķīši apdzīvo, lai koks neitralizētu ļaunos spēkus, Valters smējās, ka varot interpretēt arī tā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 21. augusta numurā.

#kvards-20180821-06#

56Skatīt galeriju