Un īpašumu dokumenti ir aktuāls jautājums ne vien iedzīvotājiem, bet arī pašai novada pašvaldībai.

”Vēlme cilvēkiem dzīvot Dienvidkurzemes novadā ir, īpaši jau novada pilsētās un lielākajās apdzīvotajās vietās ir augsts pieprasījums un interese. Jaunie cilvēki arvien vairāk grib dzīvot ārpus lielajām pilsētām.

Viens no iemesliem – augošās dzīvokļu uzturēšanas izmaksas, īpaši dārgā apkure, un cilvēki izvērtē, varbūt pārcelties, kur ir malkas apkure,” saka R. Reinis, aprakstot pieprasījumu pēc nekustamajiem īpašumiem novada pašvaldībā.

Portāls liepajniekiem.lv pamanījis, ka Dienvidkurzemes novada domes sēdēs ļoti bieži un daudziem jautājumiem ir nosaukums ”Par dzīvokļu īpašumu izveidošanu”. Ko tas nozīmē – vai tiek veidoti, iekārtoti jauni dzīvokļi?

R. Reinis teic, ka galvenokārt šādu jautājumu būtība saistīta tieši ar pašvaldības dzīvokļu, mājokļu dokumentu sakārtošanu.

”Apvienojoties astoņām novadu pašvaldībām un izveidojoties Dienvidkurzemes novadam, joprojām visām kopā ir daudz neizdarītu lietu – galvenā – visi pašvaldības īpašumi nav reģistrēti Zemesgrāmatā. Lai sakārtotu īpašumu dokumentāciju, tie jāreģistrē Zemesgrāmatā,” viņš skaidro.

Un tas nenotiek ātri un uzreiz, bet sistemātiski, jo nav vienkāršs process. Jāveic apsekošanas, inventarizācijas un vēl citas procedūras, un arī uz tām ir rinda. ”Tas ir ilgstošs process, ne nedēļas laikā izdarāms, bet var būt pat līdz pusgadam,” piemetina deputāts.

Lielākoties pašvaldībai dokumenti un īpašumi jāsakārto, jo iedzīvotāji par dzīvokļiem izrāda interesi.

”Daudzi dzīvokļi cilvēkiem tiek īrēti vēl no salīdzinoši no seniem laikiem, līgumi no 80. gadiem, protams, ir atjaunoti, bet īpašums nav privatizēts. Piemēram, tagad cilvēks grib izpirkt pašvaldības dzīvokli vai vēlas iegādāties citu dzīvokli. Tas nozīmē, ka mums ir jāsakārto dokumenti tā, lai cilvēks var to izdarīt.

Dzīvokļi jau vispār vairāk ir ar domu, ka tie ir privātīpašums, tādēļ mudinām, lai cilvēki to arī tā nokārtotu,” pauž pašvaldības pārstāvis.

Vēl viena tendence, uz ko norāda R. Reinis, ir daudzdzīvokļu apsaimniekošanas biedrību veidošana. Lai to izdarītu, visiem dzīvokļiem un to īpašumu tiesībām jābūt juridiski sakārtotām, viņš skaidro.

Pieprasītākās vietas dzīvošanai novadā ir Grobiņa, Nīca, Aizpute, Priekule. Tur pieprasījums pēc mājokļiem ir liels. ”Grobiņā vispār pieprasījumu nevar apmierināt, arī tirgū pārdošanā nav dzīvokļu!” zina teikt R. Reinis.

Savukārt attālākās novada un pagastu vietās ir daudzdzīvokļu mājas, ir brīvi dzīvokļi, bet tie ir sliktā stāvoklī. Tādēļ tie jāizvērtē, pašvaldība īpašumus reģistrē un pēc tam dod atsavināšanai. Tad, kas iegādājas, paši remontē dzīvokļus un arī ēkas.

Priekšroka un rocība visiem nav vienāda

Vienlaikus R. Reinis atgādina, ka pašvaldībai ir trīs dzīvokļu rindas, ko regulē gan valsts, gan pašvaldības izstrādātā likumdošana.

Ir divas dzīvokļu rindas, ko regulē saistošie noteikumi. ”Viens, ko esam pieņēmuši, ir dzīvokļu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem. Tie ir veselības aprūpes, izglītības, sociālās aprūpes speciālisti (kādi pašvaldībai nepieciešami visvairāk). Pašvaldība var sadarboties arī ar speciālista darbavietu, ja šim cilvēkam vēl nav, kur dzīvot,” viņš stāsta.

Otra rinda, kam pašvaldība arī tur dzīvokļu rezervi, ir tiem iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā. Tās ir maznodrošinātas ģimenes, kuras audzina bērnus, pensionāri, kuriem nav apgādnieku, kā arī pirmās un otrās grupas invalīdi. Arī tie cilvēki, kuri atgriežas no ārzemēm, jeb reemigranti.

Rezerves dzīvokļus turēt ir būtiski arī dažādām ārkārtējām situācijām, piemetina Attīstības un tautsaimniecības komitejas vadītājs.

Savukārt trešā rinda ir iedzīvotājiem, kuri pretendē uz dzīvokļiem vispārējā izīrēšanas kārtībā. Respektīvi, viņi dzīvokli var iegūt, ja attiecīgais īpašums nav vajadzīgs speciālistiem vai kādam nav nepieciešama palīdzība.

”Vispirms izvērtē vajadzību vieniem un otriem, un tad dzīvokli palaiž vispārējā rindā,” viņš paskaidro. Pretendentam dzīvoklis tiek parādīts, lai var iepazīties ar to, un tad piedāvā īrēt.

”Jāsaprot, ka joprojām visiem nav rocības uzreiz dzīvokli iegādāties,” norāda R. Reinis.

Ja kāds dzīvokļa īpašums nav nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai, tad tas tiek dots atsavināšanai jeb pārdošanai izsolē.

Pašvaldības pārstāvis arī skaidro, ja dzīvoklis tiek atsavināts no pašvaldības, bet cilvēkam rocība ir tik, cik ir, pašvaldība var dot iespēju, ka viņš norēķinās par pirkumu piecu gadu laikā.

”Vedinām uz to, ka cilvēkam labāk ir iegūt dzīvokli īpašumā nekā īrēt,” viņš piebilst.

Uzbūvē jaunas mājas pilsētā

Par pašvaldības dzīvokli īres maksa ir 2,5% apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības. Klāt vēl apsaimniekošanas, komunālie maksājumi un arī apkure, kurai izmaksas atkarībā no kurināmā veida var būt dažādas.

Taču par cenu, tostarp īres cenas noteikšanu, pašvaldībā vēl ir diskusijas. Tiek strādāts pie attīstības un mājokļu politikas, kur īres maksām varētu noteikt tādus nosacījumus, ka no šīs naudas veidotos uzkrājums remontiem.

Šobrīd pašvaldībā notiek arī darbs pie pašvaldības dzīvojamā fonda apkopošanas visās novada vietās. Līdz šim par katru vietu un tajā pieejamiem dzīvokļiem lietas kursā bija pagastu pārvaldnieki, novadā ir dzīvokļu komisija, kura sadalīta apakškomisijās atkarībā pa apkaimēm. Tās dzīvokļus apseko.

”Dzīvokļu komisija ir norādījusi, ka mums nav vienotas pieejas dzīvokļu apzināšanā. Nekustamo īpašumu nodaļa ir viena no tām, kas novadā jāstiprina. Līdz šim katrā vietā šie jautājumi risināti atšķirīgi. Tādēļ esam vienojušies, ka nekustamo īpašumu jomā pašvaldībā būs vēl viens speciālists mājokļu jautājumos.”

Galvenais uzdevums būs veidot informatīvu datubāzi, kas ļaus vieglāk apzināt īpašumus un redzēt situāciju kopumā. ”Mums kā lēmumu pieņēmējiem būs vieglāk pārredzams viss laukums šajā jomā. Līdz šim kopīga redzējuma nav bijis,” piebilst R. Reinis.

Apzinot situāciju, būs arī vieglāk piesaistīt novadam jaunus iedzīvotājus.

Vienlaikus viņš uzsver, ka pašvaldības dzīvokļus rindā nodod pēc minimālām prasībām tehniskā kārtībā, nepieciešamais saremontēts, tie nav grausti, kā daudziem varbūt šķiet.

Kad dzīvoklis atbrīvojas, tiek sastādīts apsekošanas akts un uzskaitīts, kas jāpadara, lai varētu dzīvot nākamais īrnieks. ”Kopējā datubāze par dzīvokļiem ļaus to visu darīt pārredzamāk.”

Novadā aktīvi notiek arī māju būvniecība, pašvaldībā tiek meklēti zemesgabali, kur celt jaunas ēkas. ”Pieprasījums pēc māju būvniecības iespējām novadā ir augsts. Grobiņa ir viena no tām. Piemēram,

netālu no Grobiņas vidusskolas nesen tapis vesels kvartāls ar jaunām mājām. Un būvniecība notiek vēl daudz kur.

Ālandes upes otrajā krastā sistemātiski ir izaugusi jauna Grobiņas pilsētas daļa. Arī Pāvilosta otrpus kanālam attīstās ar būvniecību.”

Kas esot raksturīgi būvniecībā, uzņēmēji nopērk zemi, uzceļ māju un tad gatavu pārdod. “Zinot šodienas skrejošo laikmetu, joprojām daudziem arī vieglāk nopirkt nekā pašiem celt, kas prasa līdzekļus un laiku.”

R. Reinis norāda, ka vienlaikus cilvēkiem ir iespēja arī iegūt apsaimniekojamu zemi sakņu dārzu jeb mazdārziņu vajadzībām (līdz 2000 kvadrātmetriem) vai palīgsaimniecībai (līdz 0,5 hektāriem) – nomāt zemes pleķīti īpaši iezīmētās teritorijās.

Pieprasījums arī pēc šīs iespējas ir visai liels. ”Nav informācijas, ka kādam no potenciālajiem interesentiem nebūtu piešķirta nomā zeme sakņu dārziņam vai personīgajai palīgsaimniecībai. Un jāņem vērā, ka šī ir papildu iespēja iedzīvotājiem pašiem parūpēties par sevi, lai izaudzētu nepieciešamo.”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.