Latvijas Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns vakar pastāstīja, ka mazpazīstamās firmas “FCM” plānus būvēt vēja ģeneratorus Baltijas jūras Kurzemes daļas šelfā šonedēļ paredzēts apspriest, tiekoties sapulcē Lapmežciemā ar piekrastes zvejniekiem. Dienās, kas aizritējušas kopš sarunas Kurzemes zvejnieku asociācijas sapulcē, federācijas vadītājam un piekrastes zvejniekiem esot izdevies ievākt papildu informāciju.

Tā dokumentā, ko firma “FCM” iesniegusi Satiksmes ministrijai, norādīts, ka vēja parka sākotnējā jauda varētu sasniegt 200 megavatu. Tas nozīmējot, ka piecās vietās jūrā, kuru koordinātas nomas līguma kartē diezgan precīzi ir norādītas, pavisam paredzēts uzsliet 111 stabu ar ģeneratoriem. Projekta virzītāji palepojušies, ka ar ārvalstu investoriem ir vienojušies par atbalsta finansējumu. Konkrētas firmas un to vadītāji gan līdz šim sabiedrībai nav atklāti.

Ē.Urtāns teica, ka tieši Satiksmes ministrija bijusi tā, kas centusies izdibināt Kurzemes ostu speciālistu viedokli par “FCM” piedāvāto projektu, lai gan šie cilvēki ir atbildīgi tikai par ostu akvatoriju, nevis visu jūru. Savu attieksmi jau paudis ne tikai Pāvilostas ostas pārvaldnieks Pēteris Gudkovs, bet arī Ventspils brīvostas valde, kas savā nostājā bijusi noraidoša. Brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis atzinis, ka Baltijas jūrā ir ļoti intensīva satiksme, daudzi kuģi pārvadā apjomīgas kravas, un vēja parka būves varētu radīt problēmas to kustībai.

Tomēr piekrastes zvejnieku bažas būtiski atšķiroties no ostinieku iebildēm. Viņus visvairāk satraucis tas, ka vēja ģeneratoru būvdarbi var aizbaidīt no migrācijas vietām zivis. Grūti esot saprast, kāpēc vēja parka ģeneratorus paredzēts izvietot tieši tur, kur nārsto un pulcējas mencas un citas zivis. Tādēļ uz sapulci Lapmežciemā paredzēts uzaicināt amatpersonas, kas spētu sniegt skaidras atbildes uz nomācošajiem jautājumiem.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”