Svētdiena, 21. aprīlis Marģers, Anastasija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vēl nav zināms tiešo maksājumu lielums

Vēl nav zināms tiešo maksājumu lielums
10.10.2006 16:38

0

Atslēgvārdi

Šis rudens lauksaimniekiem nav atnesis bagātus ienākumus, jo vasaras sausums un karstums samazināja ievākumu. Tādēļ ar ilgošanos laukos tiekot gaidīts Eiropas Savienības atbalsts. Kaut tiem, kam administrēšanas procesā nav atklātas kļūdas pieteikumos, to sola sākt izmaksāt oktobra otrajā pusē, tomēr pagaidām vēl tiešo maksājumu lielums ir neziņas dūmakā tīts. To vakar apstiprināja arī Dienvidkurzemes Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Atbalsta daļas vadītājs Ģirts Osis. Esot saņemta ziņa no Eiropas Komisijas par 2006.gadam apstiprinātajiem maksimālajiem nacionālajiem tiešajiem un papildmaksājumiem. Tur teikts, ka laukaugu kultūru maksimālais tarifs ir 69,54 eiro par hektāru, lopbarības platībām – 12,75 eiro par hektāru, zīdītājgovīm – 129,88 eiro gabalā, aitām –11,91 eiro gabalā, pienam –28,83 eiro par tonnu. “Šīs ir maksimālās summas, bet to, cik paredzēts maksāt faktiski, mēs vēl nezinām,” viņš teica.

Rocība ir mazāka nekā bija pērn

Lai gan zemnieki savā raksturā lielāko tiesu ir neatlaidīgi ļaudis un to, ko iecerējuši padarīt, allaž arī paveicot, Durbes novada lauksaimniecības konsultante Maija Lankupa atzina, ka neziņa par to, kāda būs rocība, savā ziņā traucējot plānot turpmākos darbus. Līdz šim atbalsta nauda saņemta tikai par katru pārraudzībā esošo govi un tikai dažiem tas ienesis prāvākas summas, jo vairākumam durbenieku ganāmpulks sastāv tikai no divām, trim vai četrām gotiņām.

 Pašreiz novadā pabeigta ziemāju sēja un notiekot rudens aršana. Daba zemkopjiem piedāvājot visādus pārsteigumus. Augustā iesētais ziemas rapsis, labvēlīgo augšanas apstākļu pamudināts, vienam otram sakuplojis pār mēru. Turpretī Ivetas Ansones saimniecībā “Bunči” tikai tagad uzziedējis vasaras rapsis. Ja kādu dienu nelīst, tad augsne apžūstot un esot apstrādājama. Cits jautājums, cik lielas platības šoruden paredzēts apvērst. Pagaidām par to konsultantei ziņu neesot. Tomēr viņai liekoties, ka aršana nenotiks tik vērienīgi kā pērn. Kaut vai tāpēc, ka daļa no zemes apsaimniekotājiem platības atstāšot neskartas, jo iesaistījušies Lauku attīstības plāna “Erozijas ierobežošana” pasākumā, cerot saņemt solīto 40 eiro atbalstu par katru neuzarto zaļo rugaiņu hektāru. Konsultante domā, ka šie zemnieki ir uzņēmušies nopietnas saistības, kas strikti būs jāievēro piecu gadu gaitā. Arī kontrole būšot stingra, un tiem, kas zālāju vietā audzēs dadžus vai cūkpienes, varot sanākt lielas nepatikšanas.

Dzīve izdara korektīvas

Maija Lankupa teica, ka durbenieki tāpat kā grobiņnieki cerējuši, ka “Erozijas ierobežošanas” maksājumi viņiem pienāksies kā kompensācija par to, ka šīs teritorijas atšķirībā no visa pārējā Liepājas rajona nav novērtētas kā lauksaimniekošanai nelabvēlīgas. Tomēr dzīvē noticis citādāk. Lai tomēr zemes apsaimniekotāji būtu gatavi izturēt dažādus pārsteigumus arī turpmāk, jau ar 17.oktobri novadā Kultūras namā atsākoties mācības. Šoreiz projekts, ko atbalstījusi Rajona padome un Durbes Novada padome, kā arī Pieaugušo izglītības centrs, saucoties “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”. Tas esot atbilstošs laikmetam un domāts piena lopkopēju izglītošanai. Paredzēts apmeklēt arī Piena laboratoriju Siguldā. Brauciens uz turieni paredzēts 24.oktobrī.

“Skaidrības nav, un tās trūkst jau otro gadu, bet mēs par to, ko saņemsim, varam zīlēt kafijas biezumos,” piekrita arī Bunkas pagasta zemnieku saimniecības “Izriedes” īpašnieks Jānis Rubezis. Tikai 2004.gadā, kad uzsāka maksāt vienotās platības maksājumus, viss bijis saprotams. Vēlāk šī pārskatāmība esot pazudusi, un tagad zemnieki varot redzēt tikai to, kas ir ieskaitīts viņu kontos. Rezultāti par maksājumiem sasniedzot saimniecības tikai nākamā gada maijā. “Tas nozīmē, ka valsts var izrīkoties, kā vien grib,” sprieda bioloģiskais lauksaimnieks. Tajā pašā laikā zemes apsaimniekotājiem neviens nekādas atlaides nedodot. Visi, ar ko nākas slēgt līgumus, tūlīt piesūta rēķinus un izvirza prasības, un, ja zemnieks kaut ko vēlas iegādāties, viņam tās ir jārespektē.

Bioloģiskie zemnieki ir dubultatkarīgi

 Turklāt, kā uzskata Jānis Rubezis, bioloģiskie lauksaimnieki iznākot dubultatkarīgi, jo viņi uz pieciem gadiem ir parakstījuši saistības par savu darbību arī par tās zemes aprūpi, ko paņēmuši nomā. Un tagad, kad līgumi tiekot lauzti un zeme pārdota tā dēvētajiem dīvāna zemniekiem jeb, kā Jānim Rubezim tos griboties saukt, zemes izniekotājiem, videi draudzīgie saimnieki tiekot atstāti zaudētājos. Arī “Izriežu” saimniekam šādā veidā nācies šķirties no 30 hektāriem labi iekoptas zemes, par kuru tagad Eiropas maksājumi ieplūdīs kāda cita īpašnieka kabatā.

“Ko es te varu spuroties vai patiesību meklēt? Cik naudas man iedod, ar to man ir jāiztiek,” domīgi atzina Medzes pagasta zemnieku saimniecības “Elčuki” īpašnieks Edmunds Rubenis. Tāpēc jau saimniecībai esot nesakārtots piebraucamais ceļš un pagalms. “Ja es zinātu, cik un kad saņemšu finansējumu, varētu plānot kaut ko attīstīt, ņemt kredītu bankā. Taču tagad, kad nezinu vai spēšu šādas saistības kārtot, tas nav iespējams,” viņš teica. Neesot izslēgts, ka kādam šāda neskaidrība var nākt par labu. Maksājumos kopumā tomēr ir lielas summas, un tagad, kad skaidrības pietrūkst, neviens nespēj īsti izsekot, kur tās paliek. Ne velti Rīgā dzirdēta zobgalība, ka no lauksaimniekiem domātās naudas, kāda daļa tomēr aizplūstot projām no Rīgas.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Kaut gan skaidrības par tiešo maksājumu apmēriem nav, rajona laukos sparīgi notiek rudens aršana.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz