Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 18. februāris

+4°C
Vējš: D 6.8 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Kintija, Kora

Vēl var paspēt nākt ar idejām  (9)

Atslēgvārdi grobiņa | tūrisms | apspriede

Vēl līdz 11. februārim iedzīvotāji var iepazīties ar Grobiņas novada attīstības programmas 2019.–2025. gadam 1. redakciju, kas nodota publiskajai apspriešanai, un iesniegt pašvaldībai savus priekšlikumus un komentārus. Prioritāro projektu noteikšana būs Grobiņas novada domes deputātu rokās, programmas sabiedriskajā apspriešanā Grobiņā teica tās izstrādātājas SIA "Projekts 3i" pārstāvis Andris Eglītis.

Uz apspriedi Grobiņas pilsētas bibliotēkā bija sanākušas pārsvarā domes amatpersonas, darbinieki un pašvaldības iestāžu vadītāji, taču bija arī ieinteresēti iedzīvotāji. Viena no grandiozākajām iecerēm nākamajā plānošanas periodā Grobiņā ir multifunkcionāla kultūras centra izveide, kuras izmaksas tiek lēstas pusotra miljona eiro apmērā, liecina attīstības dokumenta daļa "Rīcības plāns".

Jaunās attīstības programmas pirmā redakcija tapusi kopš pērnā gada maija, kad sanāca pirmās darba grupas un tika veikta iedzīvotāju aptauja. Toreiz A. Eglītis "Kurzemes Vārdam" teica, ka plāno savākt ap divsimt anketu. Aptaujā piedalījušies 230 respondenti, to skaitā 107 no Grobiņas, 110 – no novada pagastiem un 13 citur dzīvojošie. "Pašvaldības pārstāvji nosauca savas lielās prioritātes un citus investīciju projektus. Tas bija pamats, lai saprastu, kas kuram ir aktuāls. Septembrī tapa investīciju plāns, pārrunājot katru projektu, lai plānā nebūtu nekā lieka, bet nekas arī netiktu aizmirsts. Esam nonākuši līdz publiskās apspriešanas etapam," skaidroja A. Eglītis. 

A. Eglītis iepazīstināja klātesošos ar rādītājiem un tendencēm Grobiņas novada attīstībā. Lai arī iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 130 cilvēkiem gadā, šī tendence ir stabila. Ekonomiskie rādītāji liecina, ka Grobiņa ir attīstības centrs, apgalvoja A. Eglītis: "Grobiņa savā ekonomiskās attīstības līmenī ir pietuvojusies un drīz apdzīs Kurzemi kopumā, tā nav no citiem atkarīga. Izaugsme ir labāka nekā Latvijā." Bezdarba līmenis ir minimāls, un darba devējiem ir grūti atrast kvalitatīvus darbiniekus.  

Iedzīvotāju aptaujā saņemtās atbildes liecina, ka Grobiņas novada iedzīvotāji lielākoties pozitīvi vērtē izglītības jomu, sporta pasākumus, arī pašvaldības sniegtos pakalpojumus. Īpašs fenomens ir bibliotēkas, norādīja A. Eglītis, tā ir vispozitīvāk novērtētā joma novadā. 40% aptaujāto vispār nav viedokļa par sociālo aprūpi – tātad cilvēki ar to nav saskārušies. "Varam gan ievērot, ka iedzīvotāji vairāk gribētu pasākumus. Grobiņas pilsētā piemin, ka pietrūkst tradicionālo pasākumu un kultūras vietas. Arī pagastos. Vienā aptaujas anketā bija rakstīts: "Ko ziemā darīt?"," teica attīstības programmas izstrādātājs.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 5. februāra numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (9)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!