Saimniecības īpašnieks Guntis Silenieks stāsta: ”Šis gads tikpat raibs kā dzeņa vēders. Pavasarī sadīgušie kartupeļi daudziem apsala, bet mūsu saimniecībā maz, jo stādījām siltā zemē tikai 9. maijā, tāpēc salnas minimāli skāra vien agrās šķirnes. Taču gandrīz par traģēdiju izvērtās lielā sausuma ietekme.

Mēs, cik nu vispār iespējams tikt pie ūdens lauku tuvumā, gādājām, lai var pieslēgt laistīšanas iekārtas – aizsprostojām caurtekas meliorācijas kanālos, ceļot ūdens līmeni.

Centāmies darīt visu iespējamo, tomēr sausums kartupeļiem kaitēja.

Šobrīd tie, kuri palika kaut necik dzīvi, ir ļoti saņēmušies, vēlās šķirnes izskatās cerīgas, tām varētu būt laba raža.”

”Gudriķos” kartupeļi aug divos laukos. Pēc pēdējiem lielajiem lietiem vienā uz pāris dienām vagās sastājies ūdens – no tā kartupeļi smok. Savukārt jaunajām šķirnēm no lielā mitruma sāk aizmesties mazi kartupelīši, varētu teikt – aug otrā raža. Mazie noņems spēku lielajiem bumbuļiem.

Vēl Guntis Silenieks saka, ka, strauji mainoties mitrumam, bumbuļi var sākt plaisāt.

Galvenais akcents šajā zemnieku saimniecībā ir uz kartupeļu sēklas audzēšanu, tomēr tupeņu augšanu tur nebremzē un veģetāciju neaptur, lai būtu tikai vidējs sēklas izmērs, bet ļauj ražai dabīgi nogatavoties. Tad arī saglabājas šķirnes garšas īpašības, turklāt saimniecībai gadiem ir klienti, kuriem vajag lielos kartupeļus.

Jautāts, vai kartupeļos neiemetas slimības, Guntis paskaidro, ka to nav un saimniecība tiek pārbaudīta visu gadu: ”No nākamā gada kartupeļu laukiem jau iepriekšējā rudenī Valsts augu aizsardzības dienests ņem zemi analīzēm. Pārtikas un veterinārais dienests pārbauda noliktavas, transportu, piegādi, arī vietas, uz kurām kartupeļus vedam.

Kontrolē stingri, tāpēc cenšamies noteikumos iekļauties.

Kolorado vaboles nevaram atļauties. Tur, kur būs, tās ne tikai nograuzīs lakstus, bet līdzi nāks vēl citas problēmas. Šīs vaboles pārnēsā slimības, no lauka uz lauku – vīrusus.”

Valsts augu aizsardzības dienests informē: Latvijā būs tāda realitāte, ka vairs neaugs kartupeļi vai to raža samazināsies par 50%, ja parādīsies kartupeļu karantīnas organisms Ralstonia solanacearum. Tā ir baktērija, kas izraisa slimību – kartupeļu tumšo gredzenpuvi.

Diemžēl tā nav vienīgā, kas potenciāli apdraud kartupeļu audzēšanu un varētu radīt lielus postījumus. Ne velti Eiropas Savienībā ir saraksts ar karantīnas organismiem – baktērijām, nematodēm, vīrusiem, sēnēm, kukaiņiem un citiem kaitēkļiem ar paaugstinātu bīstamību un spēju izraisīt postošas augu slimības, kuras apkarot bieži vien var, tikai pilnībā iznīcinot augus, sējumus, dārzu vai siltumnīcu.

Lai uzlabotu vispārējo kartupeļu fitosanitāro stāvokli, to audzētājiem katru gadu apstādāmajā platībā jāatjauno 10% sertificētu sēklas kartupeļu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.