liepajniekiem.lv
Priecīgs jūras ananass
Pēc vairāku mēnešu intensīva darba pie dažādiem projektiem, tai skaitā Latvijas pārstāvēšanas 59. starptautiskajā mākslas biennālē Venēcijā, mākslinieču duets ”Skuja Braden”, gūstot atelpu Pāvilostas rezidencē, apvieno patīkamo ar lietderīgo.
Meistarklases tēma bija jūra. Dalībniekiem bija jāliek lietā sava fantāzija, lai uz papīra izveidotu skici un vēlāk to transformētu akmens masā, atdzīvinot katram savu zīmējumu.
Starp meistarklašu dalībniekiem bija audzēkņi no Pāvilostas un Vērgales. ”Māksla ir veids, kā cilvēki izpaužas un izrāda savas emocijas,” saka Monta Tumpele, veidojot jūras ananasu.
Viņas darbi topot tādi, kādas ir emocijas. Šodien Monta jūtoties jocīgi, taču gala rezultāts ir priecīgs ananass. Monta uzskata, ka mākslai ir jābūt skaidrai, tai nevajadzētu radīt pārpratumus.
Paula Gerda Māliņa atklāj, ka iemācījusies jaunu tehniku, kā strādāt ar akmens masu. Keramika viņai neesot sveša, jo Pāvilostas Mūzikas un mākslas skolā jau iepriekš apmeklējusi nodarbības.
Augusts Ipatovs veido ”ļaunu mikrobu”. Viņaprāt, māksla ir viss, puisis uzskata, ka ne vienmēr mākslai ir jābūt izprotamai.
Marta Amēlija Akerfelde pārsteigta par to, ka izdevies apgūt vienkāršu paņēmienu, lai savam mākslas darbam piešķirt tādu kā 3D efektu, atdzīvinot to. Viņa priecātos, ja biežāk būtu iespēja satikt jaunus meistarus. Nākamajā gadā Marta apsver domu pamēģināt dzintara apstrādes nodarbības.
Gandarījums mijas ar skumjām
”Veidojam draudzību starp PAiR rezidenci un Pāvilostas Mūzikas un mākslas skolu, lai iepazīstinātu jaunos mākslas skolas audzēkņus ar laikmetīgo mākslu,” saka mākslas rezidences vadītāja Sintija Gādiga.
Kopš pagājušajā gadā atklāta mākslinieku rezidence Pāvilostā, tajā uzturas ne mazums starptautisko un vietējo mākslinieku.
Viņa atzīst, ka sadarbībā ar Mūzikas un mākslas skolu ieguvēji ir visi. Bērni gūst jaunu pieredzi un iepazīst laikmetīgo un moderno mākslu, savukārt māksliniekiem šis ir vēl viens no veidiem, kā dalīties ar savām zināšanām un, iespējams, iedvesmot kādu no topošajiem mākslas skolas audzēkņiem.
Viņa atklāj, ka sadarbība ir plānota arī turpmāk, ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem būs iespēja piedalīties dažādās ar mākslu saistītās meistarklasēs.
Vaicātas, kā vērtē šādas meistarklases, mākslas skolas pasniedzējas Inta Zingnika un Antra Mazika atzīst, ka visnotaļ pozitīvi.
A. Mazika uzskata, ka šādā veidā bērni paplašina izpratni par mākslas pasauli. Taču, neslēpj, ka mazais audzēkņu skaits skumdina, jo atceras, cik kupls audzēkņu pulks ir bijis iepriekš.
I. Zingnika atminas, ka 1995. gadā audzēkņu skaits esot sasniedzis ap 90, taču šodien tas sarucis līdz 30. Tomēr viņa priecājas par saviem esošajiem audzēkņiem un ar gaišu skatu uz nākotni cer, ka kādu dienu viņu skaits atkal pieaugs.
Rotaļāšanās ir mācīšanās
”Par Pāvilostu mums pastāstīja kuratore Solvita Krese, tieši viņa ieteica šeit atbraukt, atvilkt elpu, jo zināja, cik daudz mēs esam strādājušas pēdējos piecus mēnešus. Gan fiziski, gan emocionāli bijām nogurušas,” stāsta I. Skuja.
M. Breidena atzīst, ka Kurzeme viņu patīkami pārsteidz. ”Esot Kurzemē, pārņem pavisam cita sajūta. Šeit viss šķiet daudz rietumnieciskāks nekā, piemēram, iekšzemē. Arī cilvēki šeit ir atvērtāki un brīvāki. Cilvēki ar pavisam citu mentalitāti un sensibilitāti,” pauž māksliniece.
Aizvadītās meistarklases ar bērniem mākslinieču duets ”Skuja Braden”patiešām izbaudīja. I. Skujai darbs ar bērniem nav svešs, jo viņa strādā par skolotāju Aizkraukles Mākslas skolā.
Viņa priecājas par to, cik bērni ir talantīgi. ”Mēs skolā gadu strādājam pie diplomdarbiem, un gala rezultātā bērnu darbi ir ļoti augstā kvalitātē un gandrīz neatšķiras no mūsu.
Dažkārt vecāki nemaz netic, ka bērni paši tos veidojuši. Viņiem izdodas oriģinālāki darbi, ja ļauj domāt pašiem, nevis saka priekšā,” atzīst Ingūna.
M. Breidenai darbs ar bērniem sagādā prieku, taču viņu uztrauc tehnoloģiju klātbūtne viņu ikdienā. ”Es domāju, kamēr bērniem kaut kas sagādā prieku, tie mācās. Rotaļāšanās ir daļa no mācīšanās. Un, ja bērniem ir garlaicīgi, tie no procesa neko nemācās. Manuprāt, latvieši savā ziņā ir ļoti kautrīgi un intraverti. Viedierīces, sevišķi pusaudžiem, rada visa veida garīgo atpūtu, īpaši telefons ir kā drauds, sociālie tīkli neļauj bērnam patiesi rotaļāties un apgūt īpaši svarīgas sociālās mijiedarbības ar cilvēkiem.”
Melisai darbs ar bērniem sagādā prieku, jo bērni, radot mākslu, ir atvērtāki un brīvāki.
Dialogs starp mākslu un sabiedrību
”Skuja Braden” arī turpmāk plāno iesaistīties līdzīgos projektos, gan ar bērniem, gan pieaugušajiem. Tas māksliniecēm sagādā prieku un gandarījumu.
Bērnu veidotos darbus mākslinieces ņems sev līdzi uz mājām, kur tos glazēs. Vēlāk šie darbiņi atgriezīsies Pāvilostā, kur tie rotās mākslas skolas sienas.
Uz jautājumu, kā mākslinieces vērtē situācijas, kad viņu vai citu mākslinieku radītie darbi sabiedrībā raisa rezonansi, M. Breidena uzskata, ka ir jāveicina visa veida sabiedrības reakcija un īpaši būtiski ir veidot dialogu starp sabiedrību un mākslu. ”Publiskajā mākslā nevar vienkārši darīt visu, kas ienāk prātā, tajā pastāv noteikumi,” māksliniece uzsver, ka privātajā telpā katrs mākslinieks ir brīvs radīt jebko.
”Un, ja mākslinieks ar savu mākslu liek kādam reaģēt, tad viņš dara savu darbu, taču, ja vienkārši veido kaut ko tādu, kam cilvēks vienaldzīgi paiet garām, tad varbūt māksliniekam ir jāizvērtē tas, ko viņš dara.”
Ģenerējot idejas, mākslinieces vēro apkārt notiekošo un atspoguļo to darbos. Uz jautājumu, vai Latvija var būt droša par to, ka nākotnē mums būs pietiekami daudz talantīgu mākslinieku, I. Skuja atbild: ”Jā, Latvijā ir ļoti laba izglītības sistēma, un mākslinieku nekad nevar būt par daudz.”
Izstāde ”Acs ābola dzīru mielasts” Pāvilostā būs skatāma līdz 27. jūnijam.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
