Šogad kooperatīvā sabiedrība “Vērgale 1”, kas savās rindās apvieno aptuveni sešus desmitus dalībnieku, atskatās uz pastāvēšanas 15 gadiem. Izpilddirektors Ēriks Lūks uzskata, ka tie aizvadīti lietderīgi un ļāvuši sniegt nepieciešamo atbalstu ne tikai sava, bet arī citu pagastu lauku ļaudīm, jo īpaši tiem, kam nav savas traktortehnikas. Tomēr valsts institūcijas neesot novērtējušas šo labumu, jo palīdzīgu roku sabiedrības attīstībai līdz šim nav sniegušas.

Novērš tehnikas un ēku izlaupīšanu

Būtisks notikums jau esot bijusi pati kooperatīvās sabiedrības izveidošana. Tas notika toreiz, kad juka un bruka paju sabiedrība, kad lauku cilvēki atguva mantojumu, arī zemi. Līdz mielēm izbaudījuši kolhozu un padomju saimniecību nospiedošo sistēmu, viņi negribēja par kopdarbu pat runāt, jo vēlējās būt brīvi un patstāvīgi. Daudz enerģijas un prasmes vajadzēja “Vērgales 1” dibinātājiem, lai apvienotu cilvēkus kooperatīvā. Te nu lielu pateicību esot pelnījis līdzšinējais sabiedrības vadītājs Aivars Grava, kā arī pašreizējais valdes priekšsēdētājs Normunds Ozols un viņu domubiedri, kuriem izdevies paglābt no izlaupīšanas ēkas un tehniku, novietot to zem jumta, sakārtot darbam. Ja tas nebūtu paveikts, traktori un kombaini būtu izvazāti un iztirgoti kur kurais un tikai vējš tagad svilpotu pussagruvušu krāsmatu tukšajās logu ailēs, kā tas redzams, piemēram, Bārtā un dažās citās rajona vietās.

Apņēmīga un mērķtiecīga rīcība toreiz devusi iespēju kooperatoriem sekmīgi strādāt visus šos gadus, ļāvusi, kā raksturoja dibinātāji, noturēties virs ūdens, jo viņu noieto ceļu par vieglu saukt nekādi nav iespējams. Pašam jaunākajam kombainam, kas pašlaik ir graudkopēju rīcībā, esot 16 gadu. Tātad par gadu vairāk nekā kooperatīvam. Arī pārējā tehnika ir veca un savu laiku nokalpojusi. Pastāvēšanas gados sabiedrība iegādājusies tikai vienu jaunu traktoru un dažas ierīces, bet patlaban, cerot uz Eiropas Savienības struktūrfondiem, gatavojas ņemt kredītu, lai pirktu modernu kombainu. Projekts par to esot jau uzrakstīts un iesniegts Lauku atbalsta dienestam. Ja izdošoties to īstenot, strādāt kļūs vieglāk un nebūs tā kā šoruden, kad 10 hektāros vasaras mieži palika nenokulti un tos pārauga sarkanais āboliņš. Protams, tajā var vainot arī ražas novākšanai nepiemērotos laika apstākļus.

Prioritāte ir pakalpojums zemniekiem

Ē.Lūks un N.Ozols ir pārliecināti, ka arī turpmāk kooperatīvajai sabiedrībai jāietur līdzšinējais darbības kurss, proti, iespēju robežās jānodarbojas ar augkopību un jānodrošina pakalpojumi tuvākas un tālākas apkārtnes zemniekiem, jo īpaši tiem, kam nav savas tehnikas un kas ir gados vecāki ļaudis.

Graudus – ziemas kviešus un vasaras miežus – “Vērgales 1” mehanizatori audzē aptuveni pustūkstoša hektāru platībā. Taču viss notiek uz nomātas zemes. Līgumi ar īpašniekiem esot noslēgti uz trim gadiem. Tādēļ plašāk izvērsties nav iespēju, drīzāk jau druvu kopējo lielumu nākotnē vajadzēs samazināt, jo zemes cena ceļas un īpašnieki skatās, kā viņiem izdevīgāk.

Kaut gan lietavas radījušas zaudējumus, graudkopība šogad atmaksājusies, jo bijis labs ziemāju birums. No hektāra izkultas 4,7 tonnas labības. Ievērojami zemāka bijusi vasarāju raža. Taču apcirkņos pavisam izdevies iebērt aptuveni tūkstoš tonnu graudu. “Ņemot vērā šī rudens augstās cenas un lielo pieprasījumu – pēc graudiem pie mums tagad brauc pat lietuvieši –, tas jau ir kaut kas,” sacīja izpilddirektors, piebilstot, ka nākamgad tādu birumu nez vai izdosies sagaidīt, kaut gan ziemājus paguvuši iesēt laikā un 125 hektāru platībā.

Tomēr pat šādas veiksmes apstākļos par prioritāti kooperatīvā tiekot uzskatīta pakalpojumu sniegšana. Jo vairāk tādēļ, ka tā palīdz nodrošināt kooperatīva strādniekus ar darbu visa gada garumā.

Savukārt laukums pie sabiedrības darbnīcām bieži tiek izmantots traktoru un piekabju apskašu rīkošanai. Tad tas līdzinās tehnikas gadatirgum.

Ielaužas skābsiena tirgū

Līdz šim sabiedrības ļaudis pelnījās ar zemes aršanu un kulšanu, kā arī gāja meža darbos. Tas parasti notika ziemā. “Mēs meklējām mežu īpašniekus, kam nepieciešama palīdzība, slēdzam ar viņiem līgumus par lietkoksnes un malkas sagatavošanu. Tādējādi tiekam arī pie mūsu ēku remontam nepieciešamajiem kokmateriāliem un malkas. Apkure darbnīcās un graudu ventilējamajā šķūnī tiek nodrošināta tikai ar koksni,” paskaidroja izpilddirektors.

Šogad sabiedrība “Vērgale 1” sākusi palīdzēt piena ražotājiem arī skābsiena sagatavošanā. Šajā nolūkā iegādāts pļāvējs un rituļu tinējs, nodibināta strādnieku brigādīte, kā arī izpētītas tirgus iespējas. Zinot, ka SIA “Ezermaļi” Durbes novadā sašaurinājuši skābsiena ražošanas pakalpojumu apjomu, vērgalnieki ņēmuši viņu klientus savā aprūpē. Tādējādi šovasar strādāts Bunkas, Vecpils pagasta zemnieku saimniecībās, nemaz jau nerunājot par Dunalku, Medzes pagastu un Vērgali.

Ē.Lūks sprieda, ka tirgu uzņēmumam iespējams iekarot, sniedzot pēc iespējas lētākus, operatīvākus un kvalitatīvākus pakalpojumus. Par to viņi šovasar jau pārliecinājušies un nākamgad noskaņoti tāpat turpināt. Jau pēc Jaungada tikšot likts sludinājums avīzē, apzināts klientu loks un slēgti ar viņiem līgumi, lai varētu ieguldīt kooperatīva līdzekļus, laikus un par zemāku cenu iepērkot plēvi un zāles ietinamos tīklus, kā arī citus piederumus. Tāpat plānots iegādāties papildu zāles pļāvēju un rituļu tinēju.

Plāno izmantot viesstrādniekus

Kāds nelielā apjomā strādājošs kazdandznieks pauda nožēlu, ka pērn ņēmis kredītu un iegādājies pats savu skābsiena sagatavošanas tehniku, jo nav zinājis, ka šogad tādu pakalpojumu piedāvās Vērgales kooperatīvs. Tagad viņam esot jāmaksā bankai prāvi procenti, turklāt grūtības sagādājot tehnikas darbināšana. Divatā ar sievu to apkalpot ir ļoti grūti, bet nepieciešamos palīgus pagastā sameklēt esot aizvien problemātiskāk.

Stāstu par to, ka strādātājus ne tikai pilsētā, bet arī laukos atrast ir tikpat kā neiespējami, dzirdējām arī kooperatīvajā sabiedrībā. Īpaši sarežģīti esot ar sezonas darbaspēku. Tādēļ Ē.Lūks neizslēdz iespēju, ka nākamgad, lai laikā tiktu galā ar pavasara un rudens darbiem, vajadzēs uzaicināt viesstrādniekus. Uz tādu rīcību savā ziņā pamudinot arī valsts attieksme. Tā vērgalniekiem liekoties absurda, jo atbalsts ir paredzēts tikai tiem kooperatīviem, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, taču nepienākas sabiedrībām, kuras veic lauksaimniecisko ražošanu. Arī vērgalnieki, kas ar savu darbības veidu pilnīgi neatbilst nedz vienam, nedz otram kooperatīvu veidam, subsīdijas nesaņem. Tādēļ sprieduši – lai saņemtu valsts palīdzību, vajadzēšot sadalīt sabiedrību un izveidot kooperatīvus “Vērgale 1” un “Vērgale 2”.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Kooperatīvās sabiedrības “Vērgale 1” teritorija nereti tiek izmantota arī traktoru un piekabju apskatēm. Tad tā atgādina tehnikas gadatirgu.