Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 20. augusts

+18°C
Vējš: DR 4.6 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Bernhards, Boriss

Vēsturiskā vērtība ar jaunatklāto noslēpumu

Atslēgvārdi bārta |

Rīt pulksten 14 Bārtas pagasta Krūtes luterāņu baznīcā notiks svinības par godu kultūrvēsturiskā pieminekļa atjaunošanas darbiem. Tos realizēt līdzējuši Apvienotie Kurzemes fondi un divas vācu baronu ģimenes.

Majestātiska un tajā pašā laikā mājīga – tā varētu raksturot Krūtes luterāņu baznīcu, pie kuras ceturtdienas priekšpusdienā vēl norisinājās dažādi apkārtējās teritorijas uzkopšanas darbi. Ilze un Agrita Plostnieces aktīvi darbojās, lai pabeigtu celiņu, kas ved apkārt baznīcai.

Vedot iekšā, pirmais, uz ko Krūtes baznīcas draudzes priekšniece Gunta Jansone vedina vērst uzmanību ir, blakus ieejas durvīm piestiprināta, zelta krāsas plāksnīte. Uz tās iegravēti remontdarbu materiālo atbalstītāju vārdi, kas ir Apvienotie Kurzemes fondi un fon Butlaru un fon Bordelius ģimenes no Vācijas. "2008. gadā mācītājs teica: iespējams, ka mūsu baznīcai būs jauns jumts. Viņš teica pēc pieciem gadiem. Protams, mēs tai idejai neticējām," tagad atzīst G. Jansone. Tomēr ideja pamazām sākusi piepildīties. 2009. gada vasarā Krūtes baznīcā viesojies barons Otto fon Grothuss no Apvienotajiem Kurzemes fondiem. Šo fondu pārstāvji paši izvēloties vēsturiski vai mākslinieciski vērtīgus objektus, kuru atjaunošanai piešķirt finansējumu. Toreiz izvēlēta Krūtes baznīca. Savukārt novadnieks Alfrēds Grava, kas patlaban uzturas Amerikā, baznīcas remontam atvēlējis 1000 latu.

Lai censtos saglabāt baznīcā esošās kultūrvēsturiskās vērtības, pirmie remontdarbi baznīcā sākti pērnā gada rudenī. "Nomainījām jumtu un pēc tam šo kreiso sienu – gāja no pamatiem nost. Nostiprinājām pamatus," stāsta draudzes vadītāja. Pārbūvēta arī baznīcas meliorācijas sistēma. "Visu laiku bija līdzens, ūdens gāja uz pamatiem un tāpēc bojājās," nepieciešamību mainīt meliorācijas sistēmu skaidro G. Jansone.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 6. jūlija numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!