Veicot Vērgales pamatskolas pagraba sienu apmetuma
nomaiņu, būvnieks pašvaldību rosinājis atsegtos akmeņus un ķieģeļus atstāt
publiskai apskatei. Divu nedēļu laikā remonts telpās būs pabeigts.

Skolas pagrabā patlaban tiek flīzēta grīda un sakārtotas sienas.
Priekštelpā pirms ēdamzāles, kur skolēni mazgā rokas, apmetums noņemts,
atklājot pelēku akmens sienu. Tieši tāda tā bija arī telpas daļā, ko izmanto
saimnieciskām vajadzībām un kur atrodas garderobe. Sienu pie izlietnēm atkal
apmetīs, lai būtu vieglāk to kopt, taču tālāk mūrus atstās publiskai apskatei.

“Akmeņi izcēlās. Atnāca domes priekšniecība, un mēs kopā izlēmām, ka
tā būtu labāk, nekā apmest visu sienu,” stāsta būvdarbu vadītājs objektā
Ainars Brikmanis. Remontu skolas pagrabā veic SIA “Taigers”. Tam
jābūt pabeigtam līdz 1. septembrim, taču būvnieki rēķina, ka darbu izdarīts
divu nedēļu laikā.

“Jaunavas sienās neatradām, bet cietumu gan,” pasmaida būvnieks.
Noņemot apmetumu vienas pagraba telpas sienā, atklājušās gaisa spraugas, bet
pie durvīm – trīsdaļīgas eņģes un vieta bultām. “Pēc manā rīcībā esošās
informācijas, šī ir medību pils, bet kāda katrai telpai bija funkcija, nav
zināms. Tā ir mana fantāzija,” A. Brikmanis nenoliedz, ka vēsturiskas
tēmas viņu saista. 

Vērgales muižas ēkā, kas būvēta 18. gadsimtā un 1837. gadā pārbūvēta pēc
barona Bēra pasūtījuma, pagraba sienas ar apmetumu apstrādātas 1965. gadā. A.
Brikmanis to lēš pēc gadskaitļa, kas atrasts uz kāpnēm. Šajā laikā arī
aizmūrētas vienas durvis, izgrauta vieta citām, līdzīgi padomju gadu būvnieki
rīkojušies arī ar sienām. Taču par darbu kvalitāti darbu vadītājs izsakās
skeptiski. Salīdzinot ar muižas celtnieku paveikto, šķiet, ka strādājušas
“kādas slaucējas, kas vēl bija palikušas”. Piemūrētās vietas
neatbilstot būvnormatīviem.

“No laukakmeņiem dabū taisnu sienu, bet no ķieģeļiem ne. Monolītos
akmeņus nav iespējams izkustināt. Kādreiz bija būvnieki, kas savu amatu
pieprata. Tādas velves nav vienkārši uzbūvēt,” SIA “Taigers”
darbinieks saka. Padomju gados klātajā apmetumā bijuši iestrādāti arī dakstiņi.

A. Brikmanis rāda, ka nojaukta viena no 60. gados izbūvētajām starpsienām.
Tā bijusi gluži nevajadzīga. It kā nodalījusi divas telpas, taču citu funkciju tai
nebija.

Lai sienas padarītu pievilcīgas, tās vispirms
notīrītas ar smilšu strūklu, tad – ar augstspiediena mazgāšanas iekārtu un
noklātas ar dziļumgrunti, padarot tās vieglāk kopjamas.