Vētras ietekmē Sakas novadā pie jūras izveidojušies jauni stāvkrasti un krietni papostīti esošie. Pāvilostas ostas attīrīšanai būs nepieciešama liela nauda. Tāpat darāmā netrūkšot labiekārtošanas darbos iesaistītajiem, pastāstīja Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Tikai tam vien, lai attīrītu ostas ceļu, kuru vētra piegāzusi ar smiltīm, būs nepieciešami 50000 latu. Bojāts ir arī mols, taču tam nodarītos zaudējumus pagaidām grūti aprēķināt, jo molam aizvien vēl pāri šļācas viļņi, tāpēc to nevar apsekot.

Pašā Pāvilostā ir daudz nolauztu koku gan parkos, gan kapsētās. Ar to pašvaldība pati tikšot galā, taču jaunam ielu apgaismojumam jaunajā Pāvilostas daļā gan no valsts tikšot lūgta palīdzība. Naudas izteiksmē tie būtu 4900 latu.

Pamatīgi sadragātas laipas, kas veda uz jūru. Tāpat pēdējos vētras pūtienus nav izturējusi daļa gabionu – ar akmens šķembām pildītas drāšu kastes, kurām jāsargā krasts no erozijas. Taču U.Kristapsons norāda, ka gadījumā, ja piekrastē nebūtu neviena gabiona, tuvākajās mājās noteikti būtu skalojies ūdens. “Viļņi pēc ilgāka laika izskalo smiltis zem gabioniem, un tad tie apgāžas. Taču gabioni labi pilda savas funkcijas, tāpēc meklēsim finansējumu, kā tos atjaunot,” sacīja U.Kristapsons.

Bez tam pēc vētras izveidojušies jauni stāvkrasti. Pat pilsētas pludmalē dažviet, kur pie jūras varēja piekļūt pa lēzenu nogāzi, tagad  izveidojies vairākus metrus augsts stāvkrasts. Tāpat vētra papostījusi jau esošos stāvkrastus. Minot savulaik nelegāli izveidoto nobrauktuvi pie jūras Strantes – Ulmales stāvkrastā, U.Kristapsons sacīja, ka plānojot to apskatīt, taču viņš esot pārliecināts, ka tur situācija ir tāda pati kā agrāk, pirms tur it kā bezdarbnieks Džonijs Helde pērn pavasarī darbojās ar buldozeru. Ja tā ir, tad visticamāk Džonijs jau var sākt pētīt sludinājumus, kuros piedāvā izīrēt traktorus. Citādi viņam pēc jūras mēsliem netikt.

Lielajā vētrā cietusi arī Akmeņraga bāka – uz divām diennaktīm pārtrūkusi strāvas piegāde, vējš sapluinījis jumtu un apgāzis jauno žogu jūras pusē, pastāstīja bākas uzraudze Tatjana Vešņakova. Taču bākas gaisma ne uz mirkli nav izdzisusi, jo darbināti akumulatori. “Vētra kā vētra. Tagad pat ir labāk. Padomju laikā līdzīgos gadījumos elektrības piegādi atjaunoja labi ja nedēļas laikā. Tagad divās diennaktīs,” apgalvo Tatjana. Bez tam viņa šīs grūtības uztver filozofiski. “Man pat patīk vētras. Šādās reizēs ir labi redzams, vai cilvēks tiešām ir dabas kronis vai tikai daļa no dabas.”

Pēc vētras daudzviet pie jūras vairs nav iespējams piekļūt pa ierastajām takām, jo to vietā radies vairākus metrus augsts stāvkrasts.