Nūjojot pa piekrasti starp Bernātiem un Jūrmalciemu, liepājnieks Gints Kapenieks ar sievu atraduši smilšu atsegtu sena kuģa vraka daļu. Tā kā G.Kapenieks pēc nodarbošanās ir būvnieks, viņš spējis jūras atskalotajā koka veidojumā saskatīt vērtīgu pagātnes liecību. Vraka korpusa karkass, šķiet, ozolkoka, veidots no brusēm, no abām pusēm apšūts ar plankām, savos novērojumos dalās atradējs.

Apšuvuma plankas pie karkasa stiprinātas ar koka tapām. Platākajā vietā vraks ir 5,4 metrus plats, tas atsegts apmēram 3,5 metru garumā. “Domāju, kuģa vraks ir kļuvis redzams, pateicoties ziemas vētrām, kas Bernātu jūrmalas kāpas katru gadu noskalo par pāris metriem. Arī vraka apskates brīdī jūras ūdens līmenis bija ļoti zems, pateicoties ziemeļaustrumu vējiem,” norāda G.Kapenieks.

Atradums ir ļoti interesants un iedvesmojošs, atzīst Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja speciālists Mārtiņš Kuplais. Viņš pirms sešiem gadiem apskatīja un vērtēja Papes liedagā atrastās vairāk nekā tūkstoš gadu vecās koka laivas atliekas.

Interesi par vraku izrādījis arī viens no kompetentākajiem zemūdens arheoloģijas speciālistiem Latvijā Voldemārs Rains, viņš domā tā apskati iekļaut šomēnes Liepājas rajona piekrastē paredzētās ekspedīcijas maršrutā.

“Šādi atradumi notiek biežāk un biežāk,” novērojis Jūrmalas pilsētas muzeja galvenais zemūdens vēstures speciālists V.Rains. Šogad tādi Latvijas piekrastē bijuši jau četri. Tas tādēļ, ka aizvien vairāk mainās jūras krasta līnija. “Un vētras ir biežāk, tāpēc tiek izskalots aizvien vairāk interesantu un pilnīgi negaidītu lietu,” skaidro pētnieks. Piemēram, plašā joslā jūra noskalo krastu Kolkā, reizē izskalojot no smiltīm tajās slēptās vēstures liecības. V.Rains gan norāda, ka smiltīs nogrimuša kuģa vraku izpētīt ir daudz grūtāk nekā zem ūdens atrastu – tādā pieredzējuši zemūdens pētnieki var atrast daudz vairāk informācijas.

Jūnijā V.Rains plāno doties uz Liepājas rajonu, uz Akmeņragu, kur pērn beidzot apstiprināts, ka jau 2000.gadā jūrā atrastais vraks ir kuģis “Marienburg”. 1917.gadā Holandē būvētais kravas kuģis 1943.gadā nogrima Akmeņraga bākas rajonā, apmēram divas jūras jūdzes no krasta – to torpedēja padomju armijas lidmašīna. Kuģa “Marienburg” vraks atrodas 11 – 22 metru dziļumā. Pēc ilgstošā vētru perioda pētnieki grib arī apskatīt vietu, kur iepretī bākai 1923.gadā uz sēkļa uzskrēja tvaikonis “Saratov”.

Uzziņai

– Baltijas jūras Latvijas teritoriālajos ūdeņos nogrimušu kuģu skaits mērāms vairākos tūkstošos, uzskata zviedru zemūdens arheologi. Pagaidām izpētīti tikai nepilni 400.
– Latvijā pirmie zemūdens pētījumi uz kuģa vraka notika 1999.gadā Kolkas ragā.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Gints Kapenieks pie senā kuģa atliekām.