Tāds iedzimta talanta, pacietības, vērības un dziļas emocionalitātes apvienojums vienā cilvēkā ir kaut kas pavisam ārpus visa pierastā stāvošs. Tā par Pēteri Jaunzemu, kura izstāde kopš vakardienas skatāma Aizputē, saka Liepājas Tautas fotostudijas vadītājs Varis Sants. Fotomākslinieks Pēteris Jaunzems vakar Aizputes Novadpētniecības muzejā atklāja savu izstādi “Vai tiešām tas bija?”.

Tā ir autora dāvana fotomākslas cienītājiem, savu apaļo dzīves jubileju sagaidot. Ekspozīcijā apskatāmas 33 krāsu fotogrāfijas. Vai varbūt impresijas. 33 izjūtas, ko cilvēkā apziņā uzbur un uzņemtajos fotoattēlos spēj atainot acumirklīgi īstenības un sapņa uzplaiksnījumu zibšņi.

Kopš pēdējās Pētera Jaunzema personālizstādes, kas arī, starp citu, tika rīkota Aizputes Novadpētniecības muzejā, pagājuši pieci gadi. Varis Sants saka – nobrieduša digitālās apstrādes mākslinieka darbu izstāde. Jo bildes tapušas, izmantojot ciparu tehnoloģijas gan fotokamerā, gan datorā. “Jā, un Pēteris ir kļuvis krāsains,” piebilst Varis Sants, vēl pirms izstādes atklāšanas kārtodams krāšņās bildes. Emocijas, ko rada iedarbinātās jutekļu stīgas, protams, ir dažādas, bet eleganti melnbaltas atturības gan tajās nav. “Un reizē viņš vēl aizvien sēro pēc melnbaltās fotogrāfijas,” piebilst fotostudijas vadītājs.

Tas ir tikpat divdabīgi, kā mākslinieka attieksme pret digitālo foto, kas, kā viņš nereti norāda, nekādi nespēšot sasniegt līmeni, kāds piemita iepriekš fotogrāfu lietotajai tehnikai. “Varbūt tā ir nostalģija pēc bijušā. Bet svarīgākais ir apzināties, ka digitālā fotogrāfija tiešām mēdz būt tāda – jēla, lai pats nekad to tādu netaisītu,” saka Varis Sants.

Fotostudijas vadītājs neslēpj lepnumu, ka viņš ir viens no retajiem cilvēkiem, kurus Pēteris Jaunzems uzklausa un kura teikto ņem vērā. “Es mēģinu pieraut viņa bildes pie zemes, jo viņš jau kaut kur debesīs lidinās,” Varis Sants nosmaida. “Saku – tur nevar tāds atspulgs būt, un ēnai jākrīt no citas puses, tas nav loģiski! Bet viņš man pretī nesatricināmā ietiepībā – ka tur tieši tā arī izskatījās un bija!” Varis Sants, ierāmētās, bet vēl nepiekārtās bildes izcilādams, apstājas pie darba “Trīsvienības baznīca lapkritī”. Vai pie Raiņa parka ainavas ar laiviņu.

Izstāde ir jāredz, lai saprastu, ka pasaule ir tas, ko cilvēks redz savām acīm. Nevis priekšstatu kopums par to, kādai tai pasaulei vajadzētu būt.

“Ļoti svarīgi, lai, radot kādu darbu, tas rezonētu kopā ar radītāja dvēseli. Un tā lielais vairums arī glezno, fotografē un sacer,” apcerīgi bilst fotostudijas vadītājs. “Daļa ļaužu, kas to skatās, dzird vai lasa, saprot pavisam ko citu, ne to, ko autors domājis, daži nesaprot neko. Un viņiem visiem ir taisnība. Bet ir tāda mēroga mākslinieki, kas vibrē kopā ne tikai ar savējo, bet ar pasaules dvēseli. Un tad ir daudz ticamāk, ka, uz izstādi atnācis, tu kaut ko sajutīsi ietrīsamies arī paša dvēselē.” Viņš ir pārliecināts, ka Liepājas Tautas fotostudijā ir tikai viens tāda mēroga mākslinieks – Pēteris Jaunzems.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Varis Sants par Pēteri Jaunzemu: “Kad esi pastrādājis ar viņu kopā, sajūti, ka tāds talants kā viņam mums nav nevienam.”