Par to, kā laikapstākļi ietekmē jūras ērgļus, kāds periods tiem šobrīd ir un ko nozīmē rosība ligzdā, stāsta Latvijā vadošais jūras ērgļu speciālists Jānis Ķuze.

Viņš uzsver, ka pašreizējie laikapstākļi jūras ērgļiem nav nekas neparasts vai bīstams.

“Mēs dzīvojam boreālajā zonā, kur ziemas ar sniegu un salu ir normāla parādība, un jūras ērgļi tai pielāgojušies,”

skaidro speciālists.

Jūras ērgļi ir nometnieki – tie visu gadu uzturas ligzdā un tās apkārtnē. “Var būt periodi, kad viņi ligzdas tuvumā parādās retāk, bet kopumā ar teritoriju viņi ir saistīti visu cauru gadu,” norāda J. Ķuze.

Tas, ko šobrīd iespējams vērot tiešraidē, liecina par pavisam konkrētu dzīves posmu – gatavošanos jaunajai ligzdošanas sezonai.

“Mēs redzam, ka tiek nests ligzdas papildinājums – zari, kā arī pušķojums, kas ir svaigi skujkoku zariņi,”

stāsta ornitologs.

Tuvojoties olu dēšanas laikam, ligzdas labiekārtošana kļūst arvien intensīvāka.

“Biežāk redzēsim arī ligzdas izklājumu – sausu zāli. Parasti putni to iegūst, pagrābjot pērno kūlu no zemes, bet ir gadījies redzēt, kā jūras ērglis paceļas ar siena kušķi nagos, izrautu no siena ruļļa uz lauka.”

Ziemas laikā mainās jūras ērgļu barošanās paradumi. Tie ir diezgan izteikti maitētāji un dod priekšroku jau beigtai barībai, taču arī nepalaiž garām iespēju nomedīt kaut ko svaigu.

Šobrīd galvenās grūtības sagādā ierobežotās iespējas tikt pie zivīm, jo daudzas ūdenstilpes ir aizsalušas.

Jāmeklē vietas, kur saglabājies atklāts ūdens, – pie upīšu ietekām vai iztekām.

Novērojamie ligzdas “remontdarbi” liecina, ka tā šobrīd ir labā un drošā stāvoklī. Speciālists atzīst, ka ligzdas nokrišana ir maz ticama.

“Vairāk nekā desmit gadu laikā, kopš mēs šo ligzdu vērojam, ir bijuši divi vai trīs gadījumi, kad tā pēc ligzdošanas sezonas nokritusi,”

stāsta J. Ķuze.

Pēc pēdējā šāda gadījuma tā ir būtiski nostiprināta. “Es ligzdas žākli papildināju ar šīs pašas egles savulaik nolūzušo galotni, kas bija iekārusies zaros, un pārliku to pāri žāklei. Līdz ar to ligzda šobrīd ir krietni stabilāka.”

Viņš piebilst, ka nākotnē ligzda varētu iet bojā vien ārkārtējos apstākļos – ja nokristu viss koks vai nolūztu tā galotne.

Interese par Durbes jūras ērgļiem nemazinās –

interneta lietotāji skatās tiešraides no ligzdas.

Šāda uzmanība palīdz cilvēkiem labāk iepazīt putnu dzīvi un atgādina par to, ka jūras ērgļi ir viena no nozīmīgajām Latvijas dabas vērtībām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.