“Mēs šeit nedabūnam neko darīt, kaut maksāju zemes nodokli,” par savu īpašumu, kurā tika atklāta nelegāla būvniecība sacīja pensionētā Rucavas novada skolotāja Katrīna Vilma Pērkona. “Kurzemes Vārds” pētīja, kādēļ pat vairāk nekā 300 metru no jūras iezīmēta krasta kāpu aizsargjosla, kaut blakus tā ir uz pusi mazāka, un to, kas patlaban notiek ar citiem nelegālās būvniecības gadījumiem Papē.

Jau rakstīts, ka skolotājas K. V. Pērkonas īpašumos “Mazliepnieki” un “Piekalnītes” Papē atklāta viena nelegāla būve un vienas būves pamati. Vienu īpašumu apsaimnieko sievietes mazdēls Dainis, bet otrs ģimenes apstākļu dēļ iznomāts kādai lietuvietei. Dainis jau kopš tūkstošgades sākuma gribējis uzbūvēt savā zemē vasaras namiņu, kas sākotnēji pat atļauts. Taču pēc Papes Dabas parka izveides būvniecību oficiāli virzīt uz priekšu vairs nav bijis iespējams.

Kad pārsimt metru attālumā īpašumā “Šalkas” lietuvieši daudz tuvāk jūrai sāka būvēt sešas pamatīgas ēkas, “Mazliepnieku” saimnieki nolēma savu sapni īstenot, kaut arī tam vairs nebija atļaujas. Vasaras namiņu uzbūvēja tādu pašu kā sākotnēji atļāva pašvaldība – 25 kvadrātmetrus lielu un uz pāļveida pamatiem. Darbi tika pabeigti šovasar. To redzot, arī kaimiņiene, kam zeme iznomāta, sākusi būvēt ko ļoti līdzīgu. Viņa gan tālāk par pāļveida pamatu ieliešanu nav tikusi. Rucavas novada Būvvalde uzlikusi abu zemesgabalu īpašniecei 140 eiro sodu par katru ēku un uzdevusi atjaunot vidi sākotnējo kārtībā. Tas nozīmē, ka namiņi jānojauc.

Lai arī “Kurzemes Vārds” pēc pirmās publikācijas par K. V. Pērkonas nepatikšanām lasījis iebildes, ka šāda veida ēka piekrastē drīkst atrasties, likums nosaka ko citu. Aizsargjoslā pat aizliegts novietot dzīvojamās piekabes, pagaidu un saliekamās būves ārpus šim nolūkam paredzētām vietām. Taču, saskaņojot ar Reģionālo vides pārvaldi, drīkst veikt mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecību un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecību. Savukārt pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm, saskaņojot ar to pašu iestādi, drīkst celt palīgēkas.

Pētot Rucavas Novada domes teritorijas plānojumu 2013. līdz 2025. gadam, ir skaidri redzams, ka, sākoties K. V. Pērkones īpašumam, krasta kāpu aizsargjosla strauji maina virzienu. Tā atkāpjas iekšzemē un ir divreiz platāka nekā blakus. Turklāt aizsargjoslā nav iekļauts arī tiešā līnijā blakus esošais īpašums “Maķi”, kas atrodas pārdesmit metru uz otru pusi.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 7.oktobra numurā.

#kvards-20161007-07#