Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 23. augusts

+17°C
Vējš: ZR 9.6 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Ralfs, Valgudis, Vitālijs

Vienkāršā valodā stāstīs par pētījumiem  (2)

Atslēgvārdi pāvilosta | dabas liegums

Foto: liepajniekiem.lv

Piektdien, 1. novembrī, pulksten 11 Pāvilostas Kultūras namā notiks informatīva sanāksme, kurā varēs uzzināt par dabas liegumā "Sakas grīņi" veiktajiem pētījumiem. 

"Izstrādājot Dabas aizsardzības plānu dabas liegumam, bija paredzēts eksperiments. Izpļaut laukumu un izcirst kokus un krūmus, lai secinātu, vai tas veicina grīņa sārtenes izplatību," stāsta sanāksmes rīkotāja, Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Auniņa. Tas noticis 2006. gadā. Kopš tā laika teritorijas, kurās veiktas izmaiņas, regulāri uzraudzītas, pētītas arī gruntsūdeņu līmeņa svārstības.

"Tagad liekam visu kopā, šie būs pirmie rezultāti," L. Auniņa atzīst, ka pagaidām tie vēl nav apkopoti, tādēļ nevar pateikt, vai cilvēka iejaukšanās situāciju uzlabojusi. Taču līdz piektdienai tas noteikti tikšot izdarīts. "Izsmeļošāki rezultāti būs gada beigās, kad jāuzraksta zinātniskais raksts."

Pētījums ļaušot saprast, kā turpmāk uzturēt biotopu, kurā aug sārtenes. Gandrīz visa lieguma teritorija pieder akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts meži", tikai vienam gabalam saimnieks esot privātīpašnieks. Iemesls, kādēļ grīņu sārtene tagad aug vairs tikai nelielos laukumiņos ir tieši cilvēka klātbūtnes zudums: "Agrāk tur bija ganības, padedzināja. Bet tad pamazām aizlaida, jo augsnes bija nabadzīgas un lauksaimniecība šai apvidū īsti nevar notikt."

Sanāksmes darba kārtībā, kas atrodama Pāvilostas Novada domes mājaslapā internetā, ir trīs punkti: apsaimniekošanas pasākumu ietekme uz meža un slapjo virsāju ar grīņa sārteni, grīņa biotopu augšņu un hidroloģiskais raksturojums, jautājumi un diskusija. "Cilvēkiem reti pastāsta, ko pēta. Bet visās vietās vienmēr atrodas trīs, četri, kam tas šķiet interesanti. Centīsimies pastāstīt tā, lai ir viegli saprast arī tam, kas nav zinātnieks un pētnieks," sola L. Auniņa.

Tikšanos organizē Latvijas Dabas fonds. Tā notiek projekta "Dabas aizsardzības plānu ieviešana" laikā un finansiālu atbalstu sniedz Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Uzziņai:

Grīņa sārtene – ļoti reta suga. Vietās, kur tā sastopama un kur to pazīst, sauc arī par zvaniņu virsi. Latvijā bagātākās atradnes ir Ziemupes un Sakas apkārtnē biotopos, kurus vietējie iedzīvotāji sauc par grīņiem. Pāvilostas novadā  atrodas 1936. gadā dibinātais Grīņu rezervāts.

No latvijas.daba.lv

  • Komentāri (2)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!