Ministru kabinets atbalstījis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikumu plānošanas reģioniem nodot vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un detālplānojumu izvērtēšanu. Kompetenču pārdale varētu notikt no nākamā gada 1.janvāra. Līdz šā gada septembrim ministrija sagatavos un iesniegs izskatīšanai valdībā attiecīgos normatīvo aktu projektus.

Gatavos izmaiņas likumdošanā

Patlaban “Teritorijas plānošanas likums” paredz, ka RAPLM izvērtē teritorijas plānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem un augstāka līmeņa plānojumam. Ministrija uzskata, ka šīs funkcijas īstenošana efektīvāka būtu tieši plānošanas reģionos, savukārt RAPLM vairāk koncentrēsies uz metodiskās vadības un telpiskās plānošanas jomas attīstības jautājumiem.

Plānotās izmaiņas vietējo pašvaldību teritoriju plānojumu izvērtēšanā būtu iespējamas ar 2008.gadu, līdz tam laikam gan sakārtojot normatīvo bāzi, gan nostiprinot plānošanas reģionu kapacitāti. Ministrija paredzējusi tuvākajā laikā sadarbībā ar plānošanas reģioniem detalizēti izstrādāt iespējamo mehānismu teritorijas plānojumu izvērtēšanas funkcijas nodošanai.

Saskaņā ar “Reģionālās attīstības likumu” reģionālās attīstības plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai pašvaldības izveidojušas piecus plānošanas reģionus: Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales. Plānošanas reģionu finansējumu veido valsts budžeta dotācija. Šogad katram plānošanas reģionam piešķirti 200 tūkstoši latu pamatdarbības nodrošināšanai un 52 tūkstoši latu reģionālo Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centru darbības nodrošināšanai.

Trūkst labu plānotāju

Vidzemes Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs gan norādījis uz pastāvošajām problēmām attīstības plānošanas procesā reģionālajā un vietējā līmenī, kur, piemēram, trūkst integrētā skatījuma uz teritoriju attīstību, ko nosaka pašvaldību sadarbības trūkums attīstības plānošanas procesā. Tāpat ir konstatēts attīstības plānotāju trūkums, kādēļ izstrādāto vietējo pašvaldību teritoriju un attīstības plānošanas dokumentu apjoms un kvalitāte ir nepietiekama. “Vienlaikus pastāv vāja reģionālās un vietējās pārvaldes līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējā sasaiste, kā arī nepieciešama to saskaņotība ar nacionālajā līmenī definētajām valsts attīstības prioritātēm,” sacīja N.Stepanovs. Viņš arī uzskata: lai mainītu līdzšinējo nepietiekami efektīvo sadarbības praksi reģionālajai attīstībai svarīgu atbalsta līdzekļu apguvē, nepieciešams nostiprināt plānošanas reģionu kā sadarbības partneru kapacitāti un dot iespēju plānošanas reģionu attīstības padomēm pieņemt lēmumus par katrā reģionā īstenojamajiem projektiem.

Vēlas piesaistīt ekspertus

Tikmēr tepat Kurzemē uzņēmēji norāda, ka topošais reģiona teritorijas plānojums, kuru kritizējušas arī pašvaldības, ir veidots bez pietiekamas konsultēšanās ar uzņēmējiem. Piemēram, Kristaps Rūmnieks, kurš saistīts ar iespējamo naftas ieguves projektu Kuldīgas un Liepājas rajonos, norāda, ka plāna tapšanā būtu jāiesaista ekspertu grupa, kuras viedoklis būtu saistošs plāna veidotājiem, citādi tagad pašvaldības gan vietējā līmenī, gan reģionā kopumā var neņemt vērā privātīpašnieku vēlmes un ieceres dažādu nozaru attīstīšanā. Protams, ir sabiedriskās apspriešanas, taču tas ir nepietiekami, un K.Rūmnieks rosina plānus izvērtēt jau to tapšanas gaitā, nevis tikai ministrijā, kad plāns jau ir gatavs.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”