Pirmdiena, 27. jūnijs Malvīne, Malvis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Virca nosmacē foreles

Virca nosmacē foreles
07.05.2009 07:19

Atslēgvārdi

Zivju dīķis ir pārvērties dūksnainā mēslainē, zivis ir aizgājušas bojā. Ruņupē, kurā nārsto nēģi un laši, ieplūst piesārņojums. Vaiņodes pagasta “Plepju dzirnavu” saimnieki pārliecināti, ka piesārņojums ūdeņos nonāk no dažus kilometrus attālās cūku lielfermas.

Mēsli pa grāvi ieplūst upē

Apmēram pirms mēneša saimnieki nolaiduši zivju dīķi, jo bijis nolemts to sakārtot. Tad arī atklāta bēdīgā aina. Pretī situsies vircas smaka. No pagājušajā pavasarī ielaistajām forelēm vairs nav bijis ne vēsts. Viss dīķa dibens, iepriekš stingrs un stabils, pārvērties mēslu dūksnājā. “Līdz ceļiem bridām pa īstu vircu,” stāsta Oskars Jaunzemis.

“To, ka kaut kas nav kārtībā, sajutām jau tad, kad sāka kust ledus,” piebilst dīķa īpašnieks Artis Kazaks. “Jau tad pie dīķa sāka smirdēt pēc vircas.” To, ko ieraudzījuši pēc ūdenskrātuves nolaišanas, saimnieki fiksējuši arī fotogrāfijās.

Meklējot vietu, no kuras piesārņojums nāk, vaiņodnieki aizgājuši līdz laukam, kur cūku mēslus no netālu esošā cūku kompleksa izved uzņēmums “Kurzemes bekons”. A. Kazaks apgalvo: no laukiem bijis izrakts pat grāvis, pa kuru mēsli plūduši mežā un upītē. Bijušajā Plepju dzirnavu dīķī ietek maza upīte Dakterišķe. Iztecējusi tam cauri, tā ieplūst Ruņupē, kurā nārstojot laši un nēģi.

Pirms dzirnavu dīķa tādu kā dabisku nosēdaku lomu mēsliem pilda vairāki bebru aizsprosti, kas uzcelti uz Dakterišķes. Saimnieki saka: ja tos atraus vaļā un ārā nāks viss, kas tajos sakrājies, tad piesārņojums būs vēl daudz lielāks.

Ruņupes ielejas dabas liegums, kas 1977. gadā izveidots unikālā Ruņupes posma aizsardzībai, kā arī izcilu mežu biotopu saglabāšanai, iekļauts arī Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas objektu tīklā “Natura 2000”, rāda Dabas aizsardzības pārvaldes informācija.

O. Jaunzemis ir sašutis par to, ka likums it kā stingri reglamentē darbības, kas iespējamas aizsargājamā dabas teritorijā, piemēram, koku izciršanu, bet tomēr iespējami šādi pārkāpumi.

Tā esot pirmā dzirdēšana

Uzņēmums “Kurzemes bekons” ir SIA “GDG holdings” pārziņā. “Pirmā dzirdēšana. Tās noteikti ir muļķības. Par 99,9 procentiem varu apgalvot, ka tas nav iespējams,” SIA “GDG holdings” izpilddirektors Valdis Pirktiņš atbild uz jautājumu, vai viņam kas zināms par piesārņojumu, kas it kā nācis no “Kurzemes bekona”.

Vaiņodes Pagasta padomes priekšsēdētāja Biruta Strēle “Kurzemes Vārdam” sakās neko nezinām par jebkādām pagasta iedzīvotāju problēmām saistībā ar uzņēmumu “Kurzemes bekons” vai ar kāda dīķa piesārņošanu. “Un cūku fermas ir smirdējušas vienmēr, tā tas bija kolhozu laikā, tā tas ir tagad,” viņa uzsver un piebilst, ka visi ap cūku kompleksu dzīvojošie “ir parakstījuši papīru, ka ir ar mieru, ka tur tādu ceļ”.

Bet Liepājas Reģionālā vides pārvalde piektdien plāno pārbaudi gan Plepju dzirnavās, gan uzņēmumā “Kurzemes bekons”, informēja pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja vietniece Aina Sprūde. Pārvalde saņēmusi rakstisku sūdzību par vides stāvokli tur, tāpēc tagad uz to reaģēs.

Normatīvi vairākkārt pārsniegti

A. Kazaks paskaidro, ka viņš šo savu sūdzību, uz ko pārvalde reaģējusi, iesniedzis Rīgā, Valsts vides dienestā, kura struktūrvienība ir Liepājas Reģionālā vides pārvalde. Tā viņš rīkojies tādēļ, ka apmēram pirms mēneša, kad tepat Liepājā ziņojis par Vaiņodes pusē notiekošo, saņēmis atbildi, ka tur jau tikpat neko nevarēšot atklāt un pierādīt, ja pie rokas nepieķeršot. Tāpēc vaiņodnieks nolēmis palīdzību meklēt citā instancē. Rīdzinieki, kad saņēmuši sūdzību un apskatījuši fotogrāfijas, tūdaļ teikuši, ka rīkosies.

Pārbaudes negaidīdams, A. Kazaks pats pēc savas iniciatīvas aiznesis ūdens paraugus no sava dīķa uz SIA “Liepājas ūdens” Centrālo testēšanas laboratoriju Liepājā. Saņemtie rezultāti rāda, ka amonija daudzums paraugā ir 2,38 miligrami uz litru. Ūdens kvalitātes normatīvi prioritārajiem zivju ūdeņiem ir līdz 0,78 miligramiem uz litru, dīķa īpašnieks noskaidrojis turpat laboratorijā. Bioķīmiskais skābekļa patēriņš Plepju dzirnavu dīķa ūdens paraugā ir 14,5 miligrami uz litru, bet robežlielums lašveidīgajām zivīm ir 2, karpveidīgajām – 4 miligrami uz litru. Tātad zivis, turētas šādā ūdenī, saindējas un nosmok.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Tagad jau vēl izskatās puslīdz normāli, spriež Artis Kazaks (no kreisās) un Oskars Jaunzemis, mēsli nostājušies, smaka izgarojusi. Bet zivis ir aizgājušas bojā, apkārtējā daba turpina ciest.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz