Priekules notekūdeņu attīrīšanas iekārtās pie Virgas upes šonedēļ vēl notiek regulācija, bet nākamnedēļ tās un dzeramā ūdens sagatavošanas stacija tiks svinīgi atklātas. Pēc tam ar to darbu varēšot iepazīties arī visi priekulnieki.

Rīkos atvērto durvju dienas

19. martā pulksten 10 attīrīšanas kompleksā Miera ielā, vietā, kas priekulniekiem labāk zināma kā Nodegu skola, ieradīsies vides ministrs Raimonds Vējonis, lai svinīgi to atklātu. Uz atklāšanu aicināti arī visi interesenti, informē uzņēmuma “Priekules pakalpojumi” vadītājs Ivars Okners. Ministrs un ar projekta “Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un izbūve Priekules pašvaldībā” saistītās personas apmeklēs arī Dzeramā ūdens sagatavošanas staciju Aizputes ielā 30.

Atvērto durvju dienas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā un dzeramā ūdens sagatavošanas stacijā būšot arī 22., 23. un 24. martā, ziņo www.priekulesnovads.lv. Tad darbinieki iepazīstinās interesentus ar jaunuzceltajām būvēm un iekārtām.

Ūdens un kanalizācijas sistēmas sakārtošanas un attīstības projektu Priekulē, tāpat kā vēl 13 Kurzemes reģiona pilsētās, līdzfinansēja Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un dzeramā ūdens sagatavošanas stacija Priekulē darbojas jau kopš gada sākuma, kad tās nodotas ekspluatācijā. Pabeigta arī kanalizācijas un dzeramā ūdens cauruļvadu rekonstrukcija un būvniecība.

“Daudzi priekulnieki jau ievērojuši pirmos rezultātus,” uz to, ka ūdens pilsētā kļuvis tīrāks, norāda I. Okners.

Darbs septiņas dienas nedēļā

Par notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatori strādā priekulniece Renāte Sproģe. “Es jau pirms pieciem gadiem viņai apsolīju šo darbu,” nosmejas I. Okners, paskaidrojot, ka viņa ir vienīgā šāda speciāliste novadā.

Operatores pienākumos ir iekārtu kontrole un arī neliela regulācija, ja tas nepieciešams. Lielākus darbus, piemēram, sūkņu maiņu, veiks speciālists. Tehniskās lietās operatorei talkā nāk palīgs, bet pārraudzība ir viņas uzdevums – visas septiņas dienas nedēļā. Iekārtu darbiniece apgalvo, ka tas neesot grūti, jo procesi lielākoties ir automatizēti.

R. Sproģe savulaik Kazdangas Profesionālajā vidusskolā ieguvusi vides saimniecības tehniķes specialitāti. Tur apguvusi ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes procesus, arī virpošanu, kalšanu, metināšanu, motoru un transportlīdzekļu montāžu un demontāžu. Gadu priekulniece strādājusi uzņēmuma “Rīgas ūdens” tehniskajā daļā. Tagad atgriezusies dzimtajā pilsētā un paralēli darbam Liepājas Universitātē studē vides pārvaldību.

Varēs mērīt skābekli visā novadā

Pagaidām notekūdeņu attīrīšanas iekārtas apkalpo to Priekules daļu, kas bija pieslēgta pie vecajiem kanalizācijas tīkliem – daudzdzīvokļu māju mikrorajoniem. Pēc I. Oknera teiktā, pašlaik tie esot apmēram 50 procenti pilsētas. Bet ar laiku pieslēgumu skaits palielināšoties, piemēram, to gatavojoties darīt Priekules maizes ceptuve, kopējam tīklam var pieslēgties privātmājas.

Pagaidām caur iekārtām izplūst apmēram septiņi astoņi kubikmetri ūdeņu stundā, un tas nav daudz, lēš R. Sproģe. Tie esot tikai sadzīves notekūdeņi.

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu kompleksā plānota arī laboratorija, ko varēs izmantot gan stacionāri, gan pārvietot – tad skābekļa un ph līmeņa mērītājus ūdens kvalitātes noteikšanai varēs izmantot visā novadā. “Ja upē slāpst zivis, tad uz vietas varēs noteikt skābekli un ph un tūlīt secināt, no kurienes piesārņojums,” R. Sproģe min vienu šādas laboratorijas izmantošanas piemēru.

Tā kā iekārtām ir arī savs ģenerators, tās turpinātu strādāt arī tad, ja rastos pārtraukumi strāvas piegādē. Diemžēl vēl aizvien esot iespējams, ka kāds savus notekūdeņus neattīrītus ieplūdina upē, jo likumdošana nav pietiekami sakārtota, piebilst R. Sproģe.

Pirms attīrīšanas iekārtu uzcelšanas šajā vietā bijusi pļava.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Iekārtās attīrītais ūdens nonāk Virgas upītē. Pagaidām gan kopējam tīklam pieslēgta tikai puse pilsētas.