Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vispirms griež, bet tikai pēc tam mēra

Vispirms griež, bet tikai pēc tam mēra
30.07.2007 17:49

0

Bakteriālās iedegas skarto augļu koku izciršana un sadedzināšana ugunsliesmās tomēr nedod vēlamos rezultātus, jo slimības uzliesmojumi tik un tā var parādīties citos dārzos. Tādu atzinumu izteikuši Latvijas Valsts augļkopības institūta zinātnieki. Zinātnieki uzskata, ka aizsargzonas radīšanas nolūkā iznīcinātie augļu dārzi var nodarīt grūti atsveramus zaudējumus augļkopības nozarei. Koku izciršana un pārvēršana pelnos neesot devusi gaidītos panākumus arī citās valstīs. Tādēļ, lai vērstos pret bakteriālo  iedegu, jāatrod citi – iedarbīgāki – problēmas risinājuma veidi.

Tā, raugi, pie mums notiek. Vispirms nogriež un tikai pēc tam sāk mērīt, vai izdarīts pareizi. Bet pat ezītim ir skaidrs, ka vajadzēja rīkoties citādi. Tagad, kad Staļģenes dārzu izciršana ir jau paveikts darbs, slimības apsekošanā ar Valsts augu aizsardzības dienestu sola sadarboties arī Latvijas Augļkopju asociācija, Latvijas Stādu audzētāju asociācija un Valsts augļkopības institūta speciālisti. Tādējādi kopējiem spēkiem plānots veikt augļkoku pārbaudi visos Latvijas reģionos. Dārzu apsekotāji aicina lauku apsaimniekotājus sniegt bakteriālās iedegas atklāšanā nepieciešamo palīdzību un ziņot par to, ja ābelēs un bumbierēs novēroti slimībai raksturīgie simptomi. Cilvēki tiek iedrošināti neizvairīties, apsolot, ka slimību apkaros saudzīgāk.

Tomēr televizora ekrānā skatītās Staļģenes norises tik ātri neiziet no prāta. Otaņķu dārznieks Eglons Brūns, kura dārzā pirms divām dienām veikta pārbaude un ļaunā slimība neesot atklāta, teica, ka mūsu valstī nereti vērojama pārsteidzīga rīcība. Jo īpaši, kad jāreaģē uz Eiropas Savienībā izteiktajām piezīmēm. Viņam jāpiekrīt, jo nupat izskanējuši kārtējie iztapīgie paziņojumi par Lubanas ezera nosusināšanu, lai tur varētu ligzdot savvaļas putni. Tas esot jādara, jo Kopiena taču paudusi pārmetumus, ka putnu labā neko nedarām.

Bet atgriezīsimies pie bakteriālās iedegas. Zinātnieki paziņojuši arī to, ka par ievērojami efektīvāku problēmas risinājuma ceļu jāuzskata sertificētu augļu koku stādu sistēmas ieviešana Latvijā. Šajā jomā darbs jau esot uzsākts. Sistēmas radīšana ļautu paplašināt vietējās kokaudzētavas, kas tādējādi kļūtu varošākas un spētu izaudzēt kvalitatīvus stādus, ar ko būtu iespējams piepildīt vietējo tirgu. Līdz šim augļu koku stādus Latvijā ieveda ikviens, kam nebija slinkums to darīt. Tāda pašdarbība bija un joprojām ir iespējama nepietiekamās kontroles dēļ, bet to sekmēja tas, ka Latvijas stādaudzētāji pilnā mērā nejaudāja apgādāt strauji augošo pieprasījumu. Augu aizsardzības veicēji savukārt aizbildinās – kopš robežu atvēršanas ar ES valstīm grūti veikt stingru kontroli, lai novērstu nelegālu stādu ievešanu. Valsts augļkopības institūta darbinieki secinājuši, ka turīgo iedzīvotāju dārzi ir pilni ar augļkokiem, kas importēti ne tikai no Polijas, bet pat Holandes un citām valstīm. Tieši tajos stādījumos tad nu arī esot sastopami bakteriālās iedegas saimniekaugi.

Kaut gan paši dārznieki, kas kaut ko sajēdz no augļkopības, apgalvo, ka no Polijas un Lietuvas ievestos stādus nemaz tik ļoti iegādāties nekārojot. Viņi stāsta, ka praksē pārliecinājušies, cik mūsu selekcionāri ir pietiekami pieredzējuši un zinoši. Tādēļ viņi spēj radīt un piedāvāt vietējiem apstākļiem piemērotākas ābolu, bumbieru, plūmju un ķiršu šķirnes, turpretī dienvidvalstīs izaudzētie hibrīdi esot sala neizturīgi un mūsu apstākļos dod arī samērā sīkākus augļus. Tomēr, labi zinot, kāda situācija valda tirgū, pircēji nekad nevarot būt droši, ka iegādāsies tādu preci, ko vēlas saņemt. Tāpēc jau arī tik apmeklēti ir pagastos un pilsētās rīkotie gadatirgi, kuros iespējams ar stādu audzētājiem tikties, iepazīties, izrunāties vaigu vaigā, kā arī nopirkt tieši to, ko sirds kāro.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz